Pirmo reizi parāda ēģiptiešu faraona mūmiju no iekšpuses. FOTO
Faraona Amenhotepa I mūmija joprojām ir viena no nedaudzajiem Ēģiptes valdnieku iebalzamētajiem ķermeņiem, kuru mirstīgās atliekas mūsdienu pētnieki nebija izpētījuši.
Mūmiju atrada teju ideālā stāvoklī 1881. gadā Deir el-Bahari klintīs Luksorā. Tagad Amenhotepa I mūmija glabājas Ēģiptes muzejā Kairā.
Vietējie pētnieki nolēma izpētīt faraona mirstīgās atliekas ar kompjūtertomogrāfijas palīdzību, lai gūtu priekšstatu par to, kā viņš izskatījies, kāds bija nāves iemesls un veselības stāvoklis nāves brīdī, vēsta "BBC News".
Izmeklējuma rezultāti publicēti žurnālā "Frontiers in Medicine". Kā noskaidroja zinātnieki, nāves brīdī Amenhotepam I bija 35 gadi, bet viņa augums bija 168,5 centimetri.
Faraona seja bija ovālas, šauras formas, viņam bija neliels deguns. Mati, spriežot pēc dažām šķipsnām, kuras bija saglabājušās, viņam bijuši vijīgi, bet kreisā auss caurdurta.
Pētnieki tāpat atzīmēja, ka faraonam saglabājušies visi zobi. Zem audekliem atrasti 30 amuleti un zelta rotaslietas. Nāves iemeslu pētījuma autoriem noskaidrot neizdevās.
Tomēr viņi fiksējuši nāvējošās traumas un rekonstrukcijas pēdas. Tiek uzskatīts, ka XXI dinastijas fibāniešu priesteri ir atjaunojuši un pārapbedījuši Amenhotepa I mūmiju pēc sākotnējās kapeņu izlaupīšanas.
Amenhoteps I valdīja no 1525. līdz 1504. gadam pirms Kristus.
