Kipra aicina ES uz solidaritāti migrācijas jomā
Kipra aicinājusi pārējās Eiropas Savienības (ES) valstis izrādīt solidaritāti migrācijas jautājumos, ierosinot sākt ar cilvēku uzņemšanu no pārpildītajām Kipras nelegālo imigrantu nometnēm.
Oktobrī un novembrī vien ES dalībvalsti Kipru sasniedza 4000 nelegālo imigrantu, bet kopš gada sākuma Kiprā ieradušies 12 000 migrantu, otrdien intervijā radio norādīja Kipras iekšlietu ministrs Niks Nuris.
Vairums nelegālo imigrantu ieradušies no Ziemeļkipras.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas ekonomiskā atbalsta. Tā dēvēto Ziemeļkipras Turku Republiku no grieķu pārvaldītās salas daļas atdala ANO kontrolēta buferzona.
Saskaņā ar ES statistikas datiem Kiprai 2020.gadā bija lielākais pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Eiropas Savienībā.
Iekšlietu ministrs sacīja, ka organizētas kontrabandistu grupas iekasē 300 līdz 500 eiro par viena migrantu pārvešanu pāri buferzonai.
Viņš aicināja pārējās ES valstis uzņemt migrantus, kas nonākuši Kiprā.
"Pāvests Francisks savā nesenajā vizītē Kiprā parādīja ES, ko nozīmē solidaritāte," sacīja Nuris. Vatikāns pāvesta vizītes laikā decembra sākumā uzņēma aptuveni 50 cilvēkus no migrantu nometnēm Kiprā.
Daļā buferzonas ir uzcelts 11 kilometrus garš dzeloņstiepļu žogs. Tas stiepjas uz rietumiem no Nikosijas.
