Krievijas armiju Ukrainā atmasko korupcija
Rostovas tiesa neviļus atklājusi informāciju par pārtikas piegādēm Krievijas armijas karavīriem, kas ir izvietoti Ukrainas austrumos Kremļa atbalstīto teroristu ieņemtajā teritorijā.
Neraugoties uz vispārzināmajām liecībām, Maskavas oficiālā nostāja līdz šim bijusi, ka tās karavīru tur nav, taču tagad atmaskot melus palīdzējusi korupcija pašu armijā.
Sanitārā kontrole prasa kukuli
Tiesas spriedumā teikts, ka kaujinieku bandu pozīcijās izvietotajiem Krievijas karavīriem no Rostovas apgabala reizi divās nedēļās sūtīts 1300 tonnu pārtikas.
Ieskats separātistu midzenī Doņeckā
Doņecka šobrīd ir Krievijas atbalstīto separātistu pašpasludinātās republikas galvaspilsēta, kas izveidojās 2014. gadā pēc nežēlīgām kaujām un Krimas aneksijas. Militārais ...
Vietējā armijas pārtikas uzņēmuma reģionālā vadītāja vietnieks atzīts par vainīgu par starpniecību kukuļošanā. Viņam piespriesti piecarpus gadi cietumā, jo viņš nodevis 990 000 rubļu (11 916 eiro) no sava priekšnieka Dienvidu kara apgabala Valsts sanitāri epidemioloģiskās uzraudzības centra vadītājam.
Apsūdzētā darba pienākumos ietilpa nodrošināt pārtikas rezerves piegādēm Krievijas karavīriem Ukrainas austrumos. Dienvidu kara apgabala apakšpulkvedis pieprasījis no viņa priekšnieka 90 000 rubļu (1080 eiro) mēnesī, lai netiktu likti šķēršļi darbā ar piegādēm.
Pārtiku sabojā savējie
Pretējā gadījumā virsnieks, kā teikts spriedumā, “solīja, ka piegādes, kas tiek veiktas to Krievijas karavīru interesēs, kas atrodas kaujas dežūrā DTR un LTR, tiks apturētas”. Ar šīm abreviatūrām apzīmētas kaujinieku bandu pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas "republikas".
No sprieduma teksta izriet, ka piegādes notikušas vismaz 2018. un 2019. gadā. 2018. gada rudenī sabojājusies pārtika 30 000 000 rubļu (360 000 eiro) vērtībā, jo kolonnu aizkavējusi sanitārā kontrole. Pēc "Radio Brīvība" aplēses, piegādājot 1300 tonnu pārtikas reizi divās nedēļās, varētu uzturēt aptuveni 26 000 vīru. No sprieduma nav secināms, ka ar piegādēm būtu nodarbojies tikai viens uzņēmums.
Bažas par liela mēroga karu
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Karā Ukrainas austrumos kopš 2014. gada pavasara dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās, ap trim simtiem atrodas teroristu gūstā, viņu vidū 30 sievietes. Turklāt pie Ukrainas robežas Krievija koncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru, radot bažas par janvārī iespējamu uzbrukumu ar mērķi okupēt visu valsti.
Visasāk uz rietumvalstu fona izsakās Lietuva, kuras prezidents Gitans Nausēda aicinājis NATO par atbildi koncentrēt karaspēku pie Krievijas robežas. Lietuva ir arī gatava nodot Ukrainai letālu bruņojumu, kopīgā preses konferencē ar Vācijas aizsardzības ministri Kristīni Lambrehtu paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, sīkāk neprecizējot.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs paudis, ka Krievija, ja iebruks Ukrainā, maksās augstu cenu. Visticamāk, tās būs ekonomiskas sankcijas, nevis militāra atbilde.
