Makrons plāno tuvināties Orbānam migrācijas politikas jomā

Makrons kopīgā preses konferencē ar Orbānu Budapeštā atzina, ka agrāk starp viņiem ir bijušas domstarpības par bēgļu politiku. Tomēr pašreizējā situācija uz Polijas-Baltkrievijas robežu ir ar tādu raksturu, "ka tā liek mums domāt par reorganizāciju, lai novērstu migrantu ieplūšanu un labāk aizsargātu mūsu robežas", sacīja Makrons.

Francijas prezidents runāja par simtiem migrantu, kas iestrēguši Baltkrievijā pie Polijas robežas migrācijas krīzē, kuru organizējusi Minska. 

Makrons ieradās Budapeštā uz Višegrādas grupas samitu pirms Francijas prezidentūras ES Padomē, kas sāksies 1. janvārī un ilgs pusgadu. Višegrādas grupas dalībvalstis ir Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija.

Orbāna valdības laikā Ungārija ir kategoriski atteikusies uzņemt migrantus kopš 2015. gada migrācijas krīzes.

"Mums [ar Ungāriju] ir politiskas domstarpības, kas ir labi zināmas, bet mums arī ir vēlme kopīgi strādāt šīs Eiropas labā," sacīja Francijas prezidents.

Orbāns uzsvēra, ka viņam ar Makronu ir vienprātība trīs punktos: "Mēs abi mīlam savas valstis, mēs strādājam stiprākas Eiropas labā, un mēs piekrītam, ka Eiropai ir vajadzīga stratēģiska autonomija."

Orbāns ar stratēģisku autonomiju saprata spēcīgu aizsardzības rūpniecību, atomenerģiju un lauksaimniecības neatkarību. Arī Makrons uzsvēra, ka ir vajadzīga atomenerģija.

Orbāns pēc Višegrādas grupas sanāksmes sacīja, ka ir bijušas "kaislīgas" diskusijas par Eiropas prasībām attiecībā uz likuma varu un Eiropas vērtību ievērošanu. Ungārijai un Polijai ir konflikti ar ES institūcijām šajos jautājumos.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi par to," sacīja Makrons, bet piebilda, ka ir svarīgi saprast, kā radies šis saspīlējums, "ar dialogu un respektu".

Ungārijas galvenie opozīcijas līderi pavēstīja, ka Makrons viņiem pateicis, ka Francija savas ES prezidentūras laikā uzstās, lai likuma vara tiktu padarīta par priekšnosacījumu ES Covid-19 atbalsta finansējuma saņemšanai. Orbāna valdībai ir pretējs viedoklis šajā jautājumā.