Slepena informācija strauji pārliecinājusi ES valstis, ka karš Ukrainā varētu būt neizbēgams

Nedēļām ilga ASV diplomātiskā sadarbība ar ES valstu valdībām, kuras pamatā ir izlūk-informācijas apmaiņa, kas parasti ir rezervēta tikai ASV tuvākajiem sabiedrotajiem, ir palīdzējusi pārliecināt dažas iepriekš skeptiskas valstis, tostarp Vāciju, ka Krievija tik tiešām grasās eskalēt konfliktu ar Ukrainu, sūtot pāri tās robežām savu karaspēku.

ASV neierasti dāsnā dalīšanās ar iegūto informāciju ir sekmējusi ES atbalstu stingrām sankcijām, Kremļa atturēšanai, informē "Financial Times".

ASV prezidents Džo Baidens jau rītdien brīdinās Vladimiru Putinu par sekām, kuras būs neizbēgamas, Kremlim iebrūkot Ukrainā.

Plānots, ka abu valstu līderu saruna noritēs attālināti - videokonferences formātā.

Kremlis līdz šim pastāvīgi noliedzis, ka plāno konvenciālu, militāru iebrukumu Ukrainas teritorijā, kā arī vainojis ASV un NATO nepamatotas spriedzes vairošanā.

Materiālus, ar kuriem ASV dalījās, viena NATO sabiedrotās valsts amatpersona raksturoja kā “ārkārtīgi visaptverošu”, raksta "Financial Times".

Neierasto ASV atklātību, daloties ar pašu iegūto izlūk-informāciju, esot izprovocējusi vairāku ES valstu nevēlēšanās līdz galam noticēt ASV brīdinājumiem par iespējamu konflikta saasināšanos jau nākamā gada pirmajās nedēļās, mediju informēja četras vārdos nenosauktas NATO sabiedroto valstu amatpersonas.

“Daudzi sabiedrotie nebija pārliecināti, ka notiek kas nopietns,” sacīja kāda amatpersona.

"Mēs bijām pārsteigti par šo [izlūkinformācijas] caurumu – kā un kāpēc ASV bija saredzējusi lietas, kuras mēs neredzējām," sarunā ar "Financial Times" pauda cita amatpersona.

ASV prezidents Baidens pagājušajā nedēļā informēja, ka gatavo “visaptverošu un saturīgu iniciatīvu kopumu”, lai atturētu Krieviju no iespējamas, plānotas agresijas pret Ukrainu.

“Mēs jau ilgu laiku esam zinājuši par Krievijas nodomiem, aktivitātēm. Es sagaidu, ka mums būs ilga diskusija,” Baidens teica par gaidāmo sarunu ar Putinu.

Krievija uzsāk militāras mācības

Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā Krievija netālu no Ukrainas robežas koncentrē lielus militāros spēkus.

Ukrainas un NATO valstu aplēses liecina, ka runa ir par karavīru skaitu ap 100 000. Ukrainas militārais izlūkdienests sagaida kaujas jau janvārī vai februārī.

Krievijas sociālo tīklu lietotāji pēdējā mēneša laikā publicējuši visai daudz video ar militārās tehnikas pārvietošanu pa ceļiem un sliedēm netālu no Ukrainas – pie Rostovas, Voroņežas, Kurskas, Brjanskas.

Tiek vesta dažāda tehnika – sākot ar tankiem, beidzot ar “Iskander” raķešu sistēmām.

Ļoti trauksmi ceļoši šajā laikā ir bijuši ASV valdības pārstāvji, kā arī NATO, ziņojot par stiprām aizdomām par iespējamu Krievijas militāru agresiju pret Ukrainu, kā arī brīdinot par šādas rīcības sekām.

Krievija ir noraidījusi šīs bažas un uzsvērusi, ka tai esot tiesības brīvi pārvietot savus karavīrus savā teritorijā.

Tikmēr Krievija šodien sākusi tradicionālās ziemas militārās mācības reģionā, kas robežojas ar Ukrainu, un poligonos tur izvietoti 10 000 karavīru.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka mācības notiks arī Ukrainai piederošajā Krimā, ko Krievija okupēja 2014. gadā un reģionā, kas robežojas ar Donbasu.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka mācības, kurās piedalīsies motorizētās kājnieku vienības, notiks vairāk nekā 30 poligonos vismaz sešos dažādos reģionos.