Lielbritānijas ārlietu ministre brīdina Krieviju
Krievijas iebrukums Ukrainā būtu stratēģiska kļūda, un Lielbritānija izmantos visas tās rīcībā esošās diplomātiskās un ekonomiskās sviras, lai izvairītos no šāda scenārija, Rīgā notiekošajā NATO ārlietu ministru sanāksmē gatavojas uzsvērt Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.
Kā informēja Lielbritānijas vēstniecības Latvijā pārstāve Dace Černišova, šonedēļ Trasa apmeklē savu pirmo NATO valstu ārlietu ministru sanāksmi Latvijā. Tikšanās notiek pēc ārlietu ministres vizītes pie Lielbritānijas karaspēka, kas izvietots NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros Igaunijā.
NATO ārlietu ministru sanāksmē Lielbritānijas ārlietu ministre uzsvērs Lielbritānijas pastāvīgo atbalstu transatlantiskajai aliansei kā būtiskai aizsardzības, demokrātijas, drošības un labklājības sardzei. Trasas darba kārtības galvenais jautājums ir nepieciešamība sabiedrotajiem apvienoties, lai stātos pretī Krievijas un Baltkrievijas nepārtrauktajām destabilizējošajām darbībām.
Pēc Černišovas paustā, paziņojums seko Krievijas karaspēka izvietošanai uz Ukrainas robežas un Baltkrievijas īstenotajai migrantu padarīšanai par instrumentiem. Krievija pēdējos gados arī centusies izmantot ekonomisko ietekmēšanu, lai grautu NATO sabiedrotos, piemēram, cenšoties izmantot to atkarību no energoresursiem.
Plānots, ka ārlietu ministre aicinās sabiedrotos apvienoties, iestājoties pret jebkādu Krievijas agresiju, vienlaikus saglabājot atklātus saziņas kanālus, lai izklāstītu alianses nodomus un vērtības. Viņa uzsvērs NATO kā kolektīvās aizsardzības un atturēšanas organizācijas mērķi, noraidot nesen izskanējušos Krievijas apgalvojumus, ka alianse cenšas būt provokatīva.
Pēc Lielbritānijas vēstniecības Latvijā pārstāves paustā, Krievija iepriekš izmantojusi apgalvojumus, ka NATO izplešanās un agresija attaisno Krimas nelikumīgo aneksiju, un turpina ieņemt šo nostāju, lai mēģinātu radīt maldīgus priekšstatus. Šajā nedēļā Krievija apgalvoja, ka NATO reakcija uz Krievijas spēku pastiprināšanos uz Ukrainas robežas ir naidīguma, nevis atturēšanas akts.
Tāpat ārlietu ministre ieskicēs nepieciešamību NATO sabiedrotajiem palielināt savas finansiālās saistības pret aliansi, reaģējot uz šiem un citiem hibrīddraudiem, kā arī mudinās valstis atbalstīt Ukrainas aizsargspējas. Lielbritānija palīdz Ukrainai stiprināt tās militārās prasmes un spēju sadarboties ar citiem spēkiem, tostarp ar operācijas "Orbital" palīdzību, kuras laikā Lielbritānija ir apmācījusi vairāk nekā 21 000 Ukrainas armijas karavīru. Ukraina un Gruzija, kā vienas no nozīmīgākajām NATO partnerēm arī piedalīsies NATO sanāksmē Rīgā.
Pirms sanāksmes ministre apmeklēja Igauniju, lai izrādītu savu atbalstuLielbritānijas karaspēkam, kas aizsargā NATO teritoriālo integritāti NATO austrumu flangā.
Paredzēts, ka, gatavojoties NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai, ārlietu ministri apspriedīs jaunas un aktuālas hibrīdkara formas un nepieciešamību turpināt darbu, lai alianse varētu nākotnē reaģēt uz šiem draudiem. Sabiedrotie apspriedīs arī turpmāko darbu, lai novērstu to, ka Afganistāna kļūst par drošu patvērumu terorismam.
Pēc Igaunijas un Latvijas ārlietu ministre dosies uz Stokholmu, uz ikgadējo Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Ministru padomes sanāksmi. Sanāksmē tiksies 57 EDSO dalībvalstu ārlietu ministri, un tas būs forums turpmākām diskusijām par jautājumiem, kas ir būtiski reģiona drošībai, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā un situāciju Ukrainā.
