40 gadu laikā Eiropas Savienībā putnu skaits sarucis par aptuveni 600 miljoniem

Ievērojamu daļu šī sarukuma izraisījusi tieši biežāk sastopamo sugu putnu, piemēram, mājas zvirbuļu, mājas strazdu, lauku cīruļu skaita sarukums.

Pētnieku grupa, ko veidoja eksperti no britu dabas aizsardzības organizācijas "RSPB", starptautiskās organizācijas "BirdLife International" un Čehijas Ornitoloģijas biedrības, analizēja 378 putnu sugas no 445 putnu sugām, kas dabiski ligzdo Eiropas Savienībā (ES). Secināts, ka laika posmā no 1980. gada līdz 2017. gadam kopējais putnu skaita samazinājums ir robežās no 17% līdz 19%, sastādot 560 līdz 620 miljonu putnu, norāda Balcare.

No 175 sugām, kuru populācijas sarūk, astoņas sugas veido 69% no kopējā putnu skaita samazinājuma. Šīs astoņas sugas ir mājas zvirbulis, dzeltenā cielava, mājas strazds, lauku cīrulis, vītītis, ģirlicis, kaņepītis un lauku zvirbulis.

No 203 putnu sugām, kuru populācijas aug, citas astoņas sugas veido 66% no pieauguma, proti, melngalvas ķauķis, čuņčiņš, melnais mežastrazds, paceplītis, dadzītis, sarkanrīklīte, lauku balodis un zilzīlīte.

Vislielākais populācijas samazinājums - par 247 miljoniem īpatņu jeb 50% no populācijas ir vērojams mājas zvirbulim. Dzelteno cielavu skaits sarucis par 97 miljoniem, mājas strazdu - 75 miljoniem un lauku cīruļu - par 68 miljoniem īpatņu.

Pētnieki skaidro, ka abu zvirbuļu sugu populāciju sarukums saistāms ar šajā laika periodā notikušām pārmaiņām lauksaimniecības politikā un lauksaimniecības praksēs. Arī kopumā, salīdzinot putnu populācijas pēc to dzīvotnēm, izteiktākais putnu skaita sarukums ir novērojams lauksaimniecības zemju un zālāju putniem.

Lielākā putnu skaita samazināšanās notikusi pagājušā gadsimta 80. un 90. gados, bet pēdējā desmitgadē šis kritums ir palēninājies. ES Putnu direktīva un Biotopu direktīva nodrošina prioritāro sugu un biotopu aizsardzību. Piemēram, plēsīgo putnu sugu populācijas pieaugušas pēc pastiprinātas aizsardzības un pesticīdu lietojuma samazināšanas reizē ar mērķtiecīgu populāciju atjaunošanas projektu ieviešanu.

Kā uzsver LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, ņemot vērā politiskās pārmaiņas, kas notikušas Latvijā kopš 20. gadsimta 80.gadiem un to, ka ES iestājāmies tikai 21. gadsimta sākumā, Latvijas putnu populāciju pārmaiņas reizēm nav notikušas vienlaikus ar Rietumeiropu, tomēr sekojušas tai pašai trajektorijai - arī šeit strauji samazinājies dzelteno cielavu, mājas zvirbuļu un lauku cīruļu skaits.

"Arī Latvijā būtu svarīgi domāt, kā uzlabot lauku putnu populāciju stāvokli, atjaunojot un uzturot to dzīvotnes, tostarp lauksaimniecības subsīdijas vispirms atvēlot tiem zemniekiem, kas saimnieko dabai draudzīgi," rosina Ķerus.

Pētnieki uzsver, ka pārmaiņas biežāk sastopamo putnu sugu populācijās var būtiski ietekmēt visas ekosistēmas veselību, kā arī ekosistēmu nodrošinātos pakalpojumus, no kuriem ir atkarīgs arī cilvēks.

Organizācijas "BirdLife Europe" pārstāve Anna Staneva uzsver, ka šis ziņojums skaidri parāda, ka dabā skan trauksmes zvans. Lai gan retu vai apdraudētu putnu sugu aizsardzība ir ļāvusi tām atgūties, tomēr ar to ir par maz, lai uzturētu biežāk sastopamo putnu sugu populācijas. Līdz šim bieži sastopamie putni kļūst aizvien retāk sastopami galvenokārt tāpēc, ka cilvēks iznīcina to dzīvotnes. Daba lielā mērā jau ir izskausta no lauksaimniecības zemēm, no jūras un no pilsētām. Valdībām visā Eiropā jānosaka juridiski saistoši mērķi dabas atjaunošanai, pretējā gadījumā sekas būs smagas, arī pašam cilvēkam.

Pētījumā pamatā izmantoti dati no Eiropas putnu uzskaišu padomes (EBCC) īstenotās Eiropas parasto putnu monitoringa programmas, kurā piedalās arī LOB, ES dalībvalstu ziņojumiem par ES Putnu direktīvas īstenošanu.

Pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā "Ecology and Evolution".