Diviem Lietuvas pilsoņiem piespriež cietumsodu par spiegošanu Krievijas labā
Lietuvas Klaipēdas apgabaltiesa piektdien par spiegošanu Krievijas labā piespriedusi cietumsodu diviem Lietuvas pilsoņiem - sabiedriskajam aktīvistam, Baltijas jauniešu asociācijas "Juvenis" ģenerāldirektoram Aleksejam Greičum un pierobežas iedzīvotājam Mindaugam Tunikaitim.
Tiesa, kas lietu izskatīja slēgtās sēdēs, atzinusi, ka Greičus un Tunikaitis sadarbojušies ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD) un par atlīdzību Lietuvā vākuši un nodevuši FDD rīcībā šo izlūkdienestu interesējošu informāciju.
46 gadus vecajam Greičum, kas savu vainu neatzīst, piespriests četru gadu cietumsods, savukārt 35 gadus vecajam Tunikaitim, kas atzinis sevi par vainīgu, ieslodzījumā būs jāpavada pusotrs gads.
Abi apsūdzētie savstarpēji nav bijuši pazīstami, bet bijuši saistīti ar vienu un to pašu FDD aģentu, kas darbojies Kaļiņingradas apgabalā. Pēc tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošās informācijas, šis cilvēks, kas ļoti labi runā lietuviski, apsūdzētajiem uzdevies par citu, izdomātu personu.
Saskaņā ar lietas materiāliem Tunikaitis dzīvojis netālu no Krievijas robežas un regulāri devies uz Kaļiņingradas apgabalu, kur viņu saticis un "izmanīgi savervējis" FDD darbinieks.
Lietuvas pilsonis gandrīz sešu gadu garumā novērojis, fotografējis un filmējis objektus, meklējis un vācis informāciju internetā vai uzzinājis to ar citu personu starpniecību.
Tiesa secinājusi, ka apsūdzētais savu vainu atzinis un nožēlojis un ar savām liecībām palīdzējis gūt pilnīgāku priekšstatu par kaimiņvalsts izlūkdienesta darbību.
Savukārt Greičus, darbodamies kopā ar Krievijas izlūkdienesta pārstāvi, gandrīz četrus gadus organizējis pasākumus, ko pilnībā vai daļēji finansējis šis cilvēks, fotografējis vai filmējis to norisi un dalībniekus, vācis ar šiem pasākumiem saistītu informāciju, publicējis to Lietuvas plašsaziņas līdzekļos un iepriekš norunātā veidā nodevis arī Krievijas izlūkdienesta pārstāvim.
Lai gan apsūdzētais savu vainu noliedzis, tiesa atzinusi, ka savākto pierādījumu pietiek, lai viņu atzītu par vainīgu spiegošanā.
Kā secinājusi tiesa, informācija, ko vākuši apsūdzētie, nav saturējusi valsts noslēpumu, tomēr Lietuvas normatīvajos aktos tāda informācija, kas interesē ārvalstu izlūkdienestus, pielīdzināta informācijai, kas uzskatāma par valsts noslēpumu.
Attiecībā uz Greiču tiesa norādījusi, ka viņš izdarījis ļoti smagu noziegumu, par kuru likums paredz vienīgi brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 15 gadiem.
Tiesa atzinusi, ka šim apsūdzētajam var tikt piespriests vienīgi reāls cietumsods, bet, izvēloties ieslodzījuma termiņu, kas tuvs minimālajam paredzētajam, tā ņēmusi vērā ārvalsts izlūkdienesta rīcībā nodotās informācijas apjomus un bīstamības līmeni, proti, apstākli, ka šī informācija bijusi saistīta galvenokārt ar kultūras un atceres pasākumiem.
Attiecībā uz Tunikaiti norādīts, ka viņa atbildību atvieglo vainas atzīšana, nožēla un palīdzība noziedzīgās darbības apstākļu atklāšanā. Tiesa secinājusi, ka spiegošanā viņš iesaistīts pakāpeniski, pildot sīkus, nenozīmīgus norādījumus, bet ar laiku šīs attiecības izvērtušās pret Lietuvu vērstu ārvalsts izlūkdienesta uzdevumu pildīšanā, par ko viņš saņēmis atlīdzību. Sapratis savas rīcības noziedzīgo dabu, Tunikaitis baidījies atzīties spiegošanā Valsts drošības departamenta darbiniekiem. Ņemot vērā, ka apsūdzētajam ir ģimene un veselības problēmas, atzīts, ka pat minimālais paredzētais sods viņam būtu pārāk bargs, tādēļ tas samazināts par pusi.
Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
