Ciprs: "Grieķi referendumā paši izlemj savu likteni". FOTO
Ciprs: "Neviens nevar ignorēt vēstījumu, kas ir tautas, kura ņēmusi savu likteni savās rokās, lēmums."
Pasaulē

Ciprs: "Grieķi referendumā paši izlemj savu likteni". FOTO

Jauns.lv

Grieķi referendumā paši izlemj savu likteni, svētdien, nododams savu balsi referendumā, sacīja valsts premjerministrs Aleksis Ciprs.

Ciprs: "Grieķi referendumā paši izlemj savu likten...

"Neviens nevar ignorēt vēstījumu, kas ir tautas, kura ņēmusi savu likteni savās rokās, lēmums," sacīja Ciprs.

Referenduma balsošanas iecirkņi durvis vēra plkst.7 (pēc vietējā un Latvijas laika) un būs atvērti līdz plkst.19. Pirmie rezultāti ir gaidāmi ap plkst.21.

Grieķiem ar "Jā" vai "Nē" jāatbalsta vai jānoraida starptautisko aizdevēju izvirzītie nosacījumi Grieķijas ekonomikas turpmākai glābšanai.

Ciprs balsošanas iecirknī Atēnās bija ieradies kreklā ar vaļēju apkaklīti un izskatījās mierīgs.

Referenduma iznākums ir ļoti neskaidrs, jo līdzšinējās aptaujas atklāj, ka „Nē” un „Jā” balsotāju skaits atšķiras tikai par dažiem procentiem.

Skolotājs Dimitris Halatsis, ierodoties vēlēšanu iecirknī Atēnu centrā, sacīja, ka balsos „Nē”, jo uzskata, ka vienīgais risinājums ir izdarīt spiedienu uz starptautiskajiem aizdevējiem.

Arī 80 gadus vecais Mikelis skaidroja, ka balsos "Nē", jo tad „kreditori uztvers mūs nopietnāk”.

Pensionētā žurnāliste, 61 gadu vecā Teodora teica, ka balsos „Jā”, jo tas nozīmē „Jā” Eiropas Savienībai.

„Tas ir ļoti mulsinoši, ir ļoti grūti, nepavisam nav viegli izlemt,” atzina 56 gadus vecā Katrīna, kura atklāja, ka pat turot rokās biļetenu, vēl nav izlēmusi kā balsot. Viņa pastāstīja, ka vēlēšanās ir balsojusi par Cipru, taču ir vīlusies, jo viņš nav panācis vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Vēlēšanu iecirknī vērojama augsta vēlētāju aktivitāte un ieradušies pat ļoti veci cilvēki, liecina AFP reportieru novērotais.

Piektdien Eiropas Finanšu stabilizācijas fonds, kuram pieder 144,6 miljardi eiro Grieķijas parādu, paziņoja, ka valsts ir maksātnespējīga. Grieķija kļuva par pirmo attīstīto valsti vēsturē, kas Starptautiskajam Valūtas fondam noteiktajā termiņā nepārskaitīja 1,5 miljardu eiro lielu parāda maksājumu.

Šonedēļ Grieķijā tika ieviesti kapitāla kontroles pasākumi un slēgtas bija lielākā daļa banku. Lielveikalos tikmēr tika izpirkta pārtika un medikamenti, kuru imports ir apsīcis, jo kapitāla kontroles pasākumi liedz pārskaitīt naudu uz ārzemēm.

Referendums tiek uzskatīts par tik svarīgu, ka daži grieķi, kas dzīvo ārpus valsts, pat speciāli devušies uz dzimteni, lai nodotu savu balsi. Steigā sarīkotajā referendumā vēstniecībās balsot nav iespējams.

Ziņu aģentūra DPA ziņo, ka finansējuma trūkuma dēļ netiks veiktas arī balsotāju aptaujas pie iecirkņiem. Pirmie balsošanas rezultāti varētu būt gaidāmi ap plkst.21 pēc Latvijas laika.

Tikmēr finanšu analītiķi šaubās par to, vai referendums kaut ko būtiski mainīs Grieķijas situācijā. Daudzi uzskata, ka sarunas atsāksies jebkurā gadījumā, lai arī „Nē” balsojums varētu veicināt Grieķijas izstāšanos no eirozonas.

Daži ekonomisti uzskata, ka mazākais ļaunums būtu „Nē” balsojums, jo tas liktu pieņemt sāpīgo valsts izstāšanos no eirozonas un ekonomikas stabilizēšanu, devalvējot valūtu.

„Balsojums „Nē” vismaz dotu Grieķijai iespēju ņemt savu likteni pašu rokās” un uzbūvēt nākotni, kas „lai arī varbūt nebūtu tik labklājīga kā kādreiz, bet būtu daudz cerīgāka nekā pašreizējās neciešamās mocības,” raksta Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs Stiglics.

Referendums Grieķijā par starptautisko aizdevēju prasībām

Grieķijā notiek referendums par starptautisko aizdevēju priekšlikumiem, kas varētu noteikt valsts finanšu nākotni vai pat tās vietu eiro zonā.


LETA/Foto: EPA/LETA, AFP/LETA

Tēmas