Irākas un Sīrijas bēgļu maršruts uz Minsku krietni mainījies - shēmā iesaistītas vairākas valstis

Vācu raidsabiedrība “Deutsche Welle” publicējusi apjomīgu pētījumu, kā nelegālie imigranti no Sīrijas nokļūst Baltkrievijā un pēc tam Eiropas Savienībā.

Pēc tam, kad pēc Eiropas Savienības prasības tika pārtraukta aviosatiksme starp Baltkrieviju un Irāku, bēgļi Minskā ierodas no citām valstīm. Savukārt “tūristu vīzas” viņiem tik uzkrītoši vairs neizsniedz Baltkrievijas vēstniecībā Irākas galvaspilsētā Bagdādē, bet gan Turcijā. Līdz ar to bēgļu ceļš vairs nav tik taisns, kā tas bija vasarā.

Tomēr “biļetes cena” nav mainījusies – tā palikusi aptuveni tādā pašā līmenī: ap 15 000 ASV dolāru (ap 13 000 eiro).

Baltkrievijas maršruts: kā irākiešu bēgļi nokļūst Vācijā:

Minskas starptautiskās lidostas mājaslapā var redzēt, ka ikdienu tajā ielido vairāki reisi no potenciālajiem bēgļu izlidošanas punktiem – AAE un Turcijā, pārsvarā reisus veic gan “Turkish Airlines”, gan “Belavia”, gan “Fly Dubai”.

Ceļš, pa kuru nelegālie imigranti no Irākas un Sīrijas tiek nogādāti Baltkrievijā, bet pēc tam uz Poliju un Vāciju, ir pilns ar riskiem un briesmām, vēsta “Deutsche Welle”. Tomēr, neskatoties uz grūtībām un briesmām, viņu skaits rēķināms daudzos tūkstošos.

Piemēram, kopš oktobra sākuma Polijas robeždienesti fiksējuši 11 300 mēģinājumus nelegāli iekļūt valstī no Baltkrievijas, bet kopumā šogad reģistrēti aptuveni 23 000 šādu mēģinājumu.

Nonākuši Polijā, daudzi migranti cenšas sasniegt Vācijas robežu. Pēc Vācijas policijas datiem, oktobrī caur Baltkrieviju un Poliju Vācijas Federatīvajā Republikā nelegāli iekļuva 4900 migrantu – divreiz vairāk nekā septembrī (kopš bēgļu no Baltkrievijas krīzes sākuma fiksēti 7300 šādu gadījumu).

Nelegālo bēgļu pūļi Minskas lidostā:

Lielākā daļa nelegālo migrantu, kas cenšas nokļūt Eiropas Savienībā caur Baltkrieviju, ir Irākas pilsoņi. Retāk viņu vidū ir Sīrijas, Kongo un Kamerūnas iedzīvotāji.

Viņi ierodas Baltkrievijas galvaspilsētā galvenokārt no trim pilsētām Irākas Kurdistānā - Erbilas, Šiladzes un Suleimānijas. Bet ne pa tiešo no Irākas, bet gan lidojot caur Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos, Turciju, Libānu vai Ukrainu.

“Ceļojuma biļete”, kuru viņi pērk no starpniekiem (Baltkrievijas tūrista vīzas noformēšana, nokļūšanu līdz galamērķim, “gida” pakalpojumi līdz Eiropas Savienības robežai un, iespējams, bet ne vienmēr, tālāk līdz Vācijas robežai), ir no 12 līdz 15 tūkstošiem eiro. Jāpieņem, ka daudzi bēgļi, kuri no Irākas vēlas nokļūt Eiropā, ir kurdi, kuriem jau tā neklājas viegli nemieru pārņemtajā tēvzemē, kur viņi savas nacionalitātes dēļ skaitās otrās šķiras pilsoņi. Tas nozīmē, ka viņi ir gatavi ar daudz ko riskēt, lai tikai visiem veidiem tiktu ārā no Irākas.

“Deutsche Welle” izpētījis, ka, visdrīzāk, viņiem tūristu vīzas izsniedz nevis Baltkrievijas pārstāvniecības Irākā, bet gan pastarpināti Baltkrievijas konsulāts Turcijas galvaspilsētā.

Tai pašā laikā bēgļiem no Irākas Eiropā tiek solīti vai zelta kalni. Piemēram, kāds pasu un vīzu dienests Stambulā (Turcija) irākiešus reklāmā uzrunā vārdiem: “Izmantojiet iespēju! Aizvedīsim savus klientus uz Eiropu tradicionālā veidā, jo Eiropai ir vajadzīgi ārvalstu darbinieki, pašlaik vien apmēram 1,2 miljoni. Maksājiet mums pēc ierašanās galamērķī!”

Tā nu daudzi uzķeras uz šī piedāvājuma un darba iespējām. Simtiem cilvēku tagad jūtas apkrāpti un vārda tiešā nozīmē pārpludina Minskas lidostu un ielas. Lukašenko režīms viņus vienkārši atstājis bezizejas situācijā. 

Migranti Minskā:

Tai pašā laikā jāteic, ka arī pati Eiropas Savienība savā ziņā ja ne atbalsta, tad nepretojas migrantu plūsmai no Irākas caur Baltkrieviju. Piemēram, Eiropas Savienībā esošās Īrijas kompānijas kontrolē apmēram pusi aviokompānijām iznomājamo lidmašīnu biznesu. Lielāko daļu aviolaineru, ar kuriem Minskā tiek ievesti bēgļi, Baltkrievijas valsts aviokompānija “Belavia” nomā no Īrijas.

Ja Eiropas Savienībā būtu vienota politika, kas nepieļautu “Belavia” nomāt lidmašīnas no dalībvalstu kompānijām, tad, iespējams, bēgļu krīze nebūtu tik saspringta, cik tā ir šobrīd. Bet ES ārlietu ministri vēl tikai spriež, kā šajā situācijā būtu labāk rīkoties. Savukārt Īrijas kompānijas teic, ka nevar pārtraukt jau noslēgtus līgumus ar “Belavia”.