Čehijas armija izpārdod bunkurus
Čehijas bruņotie spēki tirgo nocietinājumus, kas bija iecerēti, lai atvairītu nacistu uzbrukumu 1938. gadā.
Trīsdesmito gadu beigās toreizējā Čehoslovākija izbūvēja nocietinājumu tīklu gar robežu ar Vāciju. Kaut arī 1938. gada septembrī Francijas Mažino līnijai līdzīgās aizsargbūves vēl nebija pabeigtas, kopā ar kalnu grēdām tās veidoja nopietnu šķērsli vērmahtam.
Velti būvēja
Valdība Prāgā mobilizēja 1,1 miljonu karavīru, un armija bija gatava pretoties, taču iegāza bēdīgi slavenā Minhenes vienošanās. Hitlers noslēdza līgumu ar britu premjeru Nevilu Čemberlenu, viņa Francijas kolēģi Eduāru Daladjē un Itālijas duči Musolīni. Čehoslovākijai uzspieda atdot nacistu reiham gandrīz visu pierobežas zonu, kur tolaik dzīvoja Sudetijas vācieši, un tādējādi nacisti pārņēma arī nocietinājumus.
1939. gada martā Vācija okupēja pārējo Čehoslovākiju, bet nocietinājumus izmantoja nacisti 1945. gada agrā pavasarī, apgrūtinot padomju karaspēka virzīšanos uz priekšu.
Ugunspunkts par tūkstoti
Kopš 2000. gada Čehijas armija spriedusi, ko darīt ar kādreizējo aizsarglīniju. “Mums uzskaitē ir 4993 nelieli pirmskara laika bunkuri,” "Deutsche Welle" teic Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Petrs Sikora.
Tā kā šīm būvēm vairs nav militāras nozīmes, jau gandrīz trešā daļa mainījusi īpašnieku. Katru gadu armija atbrīvojas no dažiem desmitiem objektu. Līdz šim izdevies nodot pašvaldībām vai izsolēs pārdot 1767 bijušos ugunspunktus jeb dzotus un 112 artilērijas aizsargbūves.
Cena atkarībā no objekta ir no 1000 līdz dažiem desmitiem tūkstošu eiro. Dzotu – bijušo ložmetēju ugunspunktu – var nopirkt par tūkstoti. Kā jau nekustamā īpašuma tirgū, nozīme ir arī vietai, dzots vīnkopības apgabalā ap Mikulovu Dienvidmorāvijā maksā četrreiz dārgāk.
Pievilina tūristus
Plāns ir atbrīvoties no gandrīz visa šā mantojuma, armija patlaban saglabā dažas noliktavu telpas un kādu cietoksni, kur izvietota seismiskā stacija kodolsprādzienu monitoringam.
Dažas būves pārtapušas muzejos. Tūristu visiecienītākais ir Gurka artilērijas cietoksnis Kraļikas pilsētas nomalē Sudetu kalnu pakājē, netālu no tagadējās robežas ar Poliju. “Šogad jūlijā un augustā vien mums bija vairāk nekā 20 000 apmeklētāju,” Deutsche Welle atklāj Martins Rabons, kurš vada Čehoslovākijas nocietinājumu draugu brīvprātīgo biedrību.
Tās aprūpē ir arī Budas artilērijas cietoksnis, kas kļuvis par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Tomēr kopumā bijušajai aizsarglīnijai tāda statusa nav. Rabons neiebilst pret armijas rīcību, taču norāda, ka pirkt kuru katru bunkuru nav jēgas, jo bieži vien nav ne piebraucamo ceļu, ne sakārtotas attiecības ar apkārtnes īpašniekiem.
