Lietuva aicina neielaist Eiropas Savienībā to aviokompāniju lidmašīnas, kuras nogādā Minskā migrantus

Šādu ierosinājumu viņš pirmdien izteicis ES ārlietu ministru apspriedē Luksemburgā.

"Pastāv politiski soļi, kurus var spert, un viens no tiem ir lidojumu apturēšana. Mums izdevās pārliecināt Irākas lidsabiedrību apturēt šādus lidojumus, arī Jordānijas lidsabiedrības reisi tika apturēti, bet katru nedēļu parādās jauni reisi," norādījis ministrs. "Mēs sekojam biļešu tirdzniecībai un redzam, ka tiek pārdotas jaunas biļetes. Eiropas Komisija cenšas vērsties pie katras lidsabiedrības un to apturēt, bet tas prasa ļoti ilgu laiku."

"Mans ierosinājums - tās lidsabiedrības, kuras lido uz Minsku, nedrīkstētu lidot uz ES. Tās savā ziņā būtu tādas plaša mēroga sankcijas. Lielākā daļa no dažādu Tuvo Austrumu galvaspilsētu lidsabiedrībām, kuras lido uz Minsku, lido arī uz ES," piebildis Landsberģis.

Pēc viņa teiktā, šo ierosinājumu labvēlīgi novērtējušas tās valstis, kuras pašas saskārušās ar nelegālo migrāciju, piemēram, Grieķija un citas Dienvideiropas valstis, bet par svarīgāko uzskatāms Vācijas atbalsts.

Ministrs atzinis, ka Lietuva viena nespēj tikt galā ar šo problēmu, nepieciešams Eiropas Komisijas atbalsts - tai būtu jāizveido attiecīgs mehānisms.

Kā uzskata Landsberģis, ja Lietuva neko nedarīs, tā savā ziņā atbalstīs nelegālo migrāciju.

"Citiem vārdiem sakot, mēs par 150 miljoniem eiro būvējam žogu gar Baltkrievijas robežu un būtībā subsidējam šo komerciālo lidsabiedrību biznesu. Tās pelna, vedot migrantus uz Minsku, bet mēs tērējam savu nodokļu maksātāju naudu, lai šos migrantus apturētu. Man tas šķiet nepieņemami," viņš  uzsvēris, piebilstot, ka lēmums jāpieņem pēc iespējas drīzāk, jo tuvojas ziema.

Landsberģis norādījis, ka no ES tiek gaidīti arī finanšu instrumenti, kas palīdzētu apkarot nelegālo migrāciju, jo Lietuva, Latvija un Polija apzinās savu pienākumu sargāt ES ārējās robežas, taču gribētu dalīties šai nastā.

Viņaprāt, nepieciešami arī "iedarbīgāki tiesiskie instrumenti robežas slēgšanai, lai būtu pilnīgi skaidrs, cik un ko var darīt, nesaņemot aizrādījumus".

“Es jautāju - ko jūs iesakāt mums darīt? Kādu priekšlikumu ES varētu izteikt Lietuvai? Kas valstīm būtu darāms šādā situācijā, kad migranti tiek stumti mūsu virzienā, kad ik nedēļu tiek pievesti jauni? Visi klusiņām saka - dariet tā, kā jūs jau darāt, jo cita instrumenta nav. Mūsu ieteikums - reglamentējiet to. [Saku], ka tādas valstis kā Lietuva vēlas ievērot likumu, ka mēs ievērosim likumu, bet gribam, lai tas mums būtu,” izteicies ministrs.

Kā vēstīts, krasi pieaugot nelegālo migrantu plūsmai pāri Baltkrievijas robežai, Lietuva vasarā izsludināja ārkārtējo situāciju. Kopš 3.augusta saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi migrantiem liek doties atpakaļ.

No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4200 nelegālo migrantu, bet kopš rīkojuma stāšanās spēkā šķērsot robežu neatļautās vietās liegts vairāk par četriem tūkstošiem ārvalstnieku.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.