ES valstu līderi mēģina panākt vienotību par attiecībām ar Ķīnu un ASV

Tikšanās Brdo pilī Slovēnijā bija viņu pirmā sanāksme kopš jūnija, un starp apspriestajiem jautājumiem bija Afganistānas nonākšana talibu varā, kā arī Francijas sašutumu izraisījusī ASV un Austrālijas vienošanās par kodolzemūdeņu iegādi.

ES valstu līderu vakariņas notika pirms trešdien paredzētās ES un Rietumbalkānu valstu līderu tikšanās, kurā Rietumbalkānu valstis vēlas saņemt apliecinājumus, ka tās reiz tiks uzņemtas ES.

"Mācoties no nesenajām krīzēm, mēs esam apņēmušies konsolidēt mūsu stiprās puses un stiprināt mūsu elastību, samazinot mūsu kritisko atkarību," paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišeks pēc vairāk nekā četras stundas ilgām sarunām.

Lai ES palielinātu savu ietekmi starptautiskā arēnā, tai "vajag palielināt savu spēju rīkoties autonomi" gan kā ekonomikas lielvarai, gan aizsardzības jomā, sacīja Mišels.

Viņš paziņoja par nepieciešamību samazināt ES atkarību no citām pusēm tādās jomās kā enerģētika, kiberdrošība un tirdzniecība.

"Mēs esam apņēmušies strādāt kopš ar mūsu sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem, sevišķi ar ASV un NATO ietvaros, kas ir mūsu drošības stūrakmens," teica Mišels.

Francija vēl arvien ir sašutusi par Austrālijas septembrī pieņemto lēmumu atcelt vienošanos par Francijas zemūdeņu iegādi, dodot priekšroku ASV piedāvājumam. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir apšaubījis ASV uzticamību un mudinājis Eiropu kļūt patstāvīgai.

Lai gan ES var strādāt "labā ticībā ar saviem vēsturiskajiem partneriem un sabiedrotajiem", tai arī jāsaglabā "sava neatkarība, sava suverenitāte", sacīja Makrons, ierodoties uz sarunām.

Dažas ES valstis ir atbalstījušas Franciju, bet citas, tostarp Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, nevēlas kritizēt ASV, ko tās uzskata par savu galīgo aizstāvi pret Krieviju. 

ASV augustā izveda savus spēkus no Afganistānas un tur varu pārņēma talibi, pārsteidzot ES nesagatavotu. Krīze Afganistānā un zemūdeņu darījuma strīds ir devuši jaunu impulsu Francijai un citām dalībvalstīm, kas mudina ES attīstīt pašai savas militārās spējas.