Brisele vēlas iejaukties Polijas robežas apsardzībā

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru liekākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Gan Polija, gan ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Šīs nedēļas laikā pieci no nelegālajiem imigrantiem, kas mēģinājuši iekļūt ES, nelikumīgi šķērsojot Polijas robežu, atrasti miruši.

"Mēs atzīstam, ka Polijas varasiestādes nonākušas grūtā situācijā. Šī situācija radīta, mēģinot instrumentalizēt cilvēkus politiskos nolūkos," preses konferences laikā izteicies EK pārstāvis.

Taču Polijai savas robežas aizsardzība jāveic, neapdraudot cilvēku dzīvības, piebildis Komisijas runasvīrs.

"Situācija ir satraucoša. Tā būtu laba ideja, ka mūsu kopīgā robeža tiek aizsargāta, izmantojot kopīgos resursus, konkrēti tos, ko sniedz aģentūra ["Frontex"]," norādījusi amatpersona.

Polija, kura ir vieni no lielākajiem Robežapsardzības spēkiem ES, nav lūgusi "Frontex" palīdzību, lai gan Lietuva un Latvija to šajā situācijā izmantojušas.

Varšava gar robežu ir izsludinājusi ārkārtējo stāvokli, liedzot šajā teritorijā iekļūt žurnālistiem un dažādiem politiskajiem aktīvistiem.

EK paziņojusi, ka ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhanssone vēlētos piektdien apspriest ar Varšavu finansiālo un cita veida palīdzību, ko bloks varētu sniegt, tostarp iesaistot "Frontex" un organizējot ES ekspertu vizīti pierobežas zonā.

Tikmēr Polijas Iekšlietu ministrija tviterī paziņojusi, ka nekāda telefonsaruna starp Jūhanssoni un iekšlietu ministru Marjušu Kaminski piektdien neesot paredzēta.