"Nāves eņģeļa" upuri izmisumā; baidās, ka medmāsa - slepkava drīzumā tiks brīvībā
Pat pēc 33 gadiem, kad Beverlija Alita centās atņemt viņai dzīvību, Keiliju Ašeru joprojām vajā medmāsa - slepkava. Pārbiedētie upuri, kas cieš no smadzeņu bojājumiem, tagad baidās, ka uzbrucēja drīz tiks izlaista no cietuma un atgriezīsies viņu ģimenes dzīvē, vēsta "Mirror".
Alitai 1993. gadā tika piespriesti 13 mūža ieslodzījumi par četru zīdaiņu nogalināšanu un deviņu citu bērnu traumēšanu. 52 gadus vecā sieviete tiek turēta augstas drošības psihiatriskajā slimnīcā, bet viņas minimālais sods, kas ir 30 gadi, beidzas novembrī. Ja viņa tiks uzskatīta par piemērotu, lai pārietu uz cietumu, viņai būs tiesības pieteikties uz atbrīvošanu.
Keilijas tēvs Alans (64) saka, ka viņa 31 gadus vecā meita bieži jautā: "Vai viņa atnāks man pakaļ?" Keilija zem savas gultas meklē Alitu. Tas var vilkties vairākas dienas. Pirms dažiem gadiem Keilija trīs nedēļas pavadīja slimnīcā un mēs redzējām, ka tur bija medmāsa, kas viņai nepatika.
Kad viņa atbrauca mājās, viņa mums pateica, ka domājusi, ka tā ir Alita. Es varēju saskatīt līdzību, viņa visu laiku bija pārbiedēta. Bail iedomāties, ka Alita vienu dienu varētu būt brīvībā.
Mūža ieslodzījums būtu atbilstošs. Es neredzu atšķirību starp viņu un Pīteru Sutklifu (angļu sērijveida slepkava). Mums ir tiešām bail, ja viņu atbrīvos un viņa atkal ienāktu mūsu dzīvē.
Mēs tāpat baidāmies no iespējas, ka viņai varētu tikt iedota jauna identitāte. Par spīti tam, ka ir pagājis ilgs laiks, daudzi cilvēki joprojām ir ļoti dusmīgi, tāpēc nav zināms, kas ar viņu varētu notikt. Vienīgais veids kā garantēt viņas drošību būtu jauna identitāte." Alans ar sievu Šaronu adoptēja Keiliju, kad viņa bija zīdainis.
Keilijai bija 15 mēneši, kad Alita saukta par "Nāves eņģeli" centās slimnīcā viņu noslepkavot. Viņa ievadīja bērna rokā potenciāli nāvējošu gaisa burbuli. Pat pēc divām sirdslēkmēm Keilija izdzīvoja, taču cieta no neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem.
Vēlāk viņai diagnosticēja retu Kabuki sindromu, kas nozīmē, ka viņai ir problēmas ar kustībām un dzirdi. Policija uz slimnīcu Anglijā tika izsaukta pēc vairākām neizskaidrojamām bērnu nāvēm 1991. gadā.
Pacienti, kuru stāvoklis bija stabils un gaidīja, kad izveseļosies, neizskaidrojami nomira, bet citi nonāca komā. Policija, pārbaudot darbinieku sarakstus noskaidroja, ka laikā, kad piedzīvoti konkrētie incidenti, darbā bijusi Alita.
Medmāsa, kas sirga ar "Munchausen" sindromu, 59 dienu laikā injicēja jaundzimušajiem gaisu, insulīnu vai citas zāles. Kad 1993. gadā 24 gadus veco sievieti apcietināja, tiesnesis norādīja, ka viņa ir "nopietns drauds" citiem un, visticamāk, nekad netiks uzskatīta par pietiekami drošu, lai tiktu atbrīvota.
2007. gadā Augstākā tiesa uzklausīja tiesu psihiatra profesora Boba Pekita ziņojumu par slepkavu pēc viņas advokātu norādījuma. Viņš rekomendēja, ka viņas ārstiem būtu jāstrādā ar cietuma pārvaldi, lai palīdzētu viņai "ja iespējams atstāt slimnīcu, lai atgrieztos pie atbilstoša ilgtermiņa ieslodzījuma".
"Es uzsveru, ka šis process var ilgt vairākus gadus ņemot vērā pacienta psihopataloģiju un to laiku, ko viņa jau pavadījusi slimnīcā. Tomēr, manuprāt, ir neiespējami, ka, ja vien Alita nepavadīs savu dzīvi un nenomirs slimnīcā, viņas rehabilitācijas iespējas ir jāatver."
Slepkava, kurai ir divas māsas un brālis, pusaudžu gados pirms došanās uz koledžu pieteikusies aukles darbiem. Viņas tēvs Ričards piepelnījās par alkoholisko dzērienu pārdevēju, bet māte Liliana strādja par apkopēju skolā.
Alans saka, ka, visticamāk, sievieti uz ielas neatpazītu, taču baidās, ka sieviete kādu dienu varētu iznākt no cietuma.
