Lietuvas Ārlietu ministrijas sarakste nozagta kiberuzbrukumā pērn novembrī

Kā ziņots, to, ka Ārlietu ministrijai nozagti svarīgi dokumenti, Lietuvas sabiedriskajam radio ceturtdienas rītā pieminēja prezidenta Gitana Nausēdas galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, bet Ārlietu ministrija šo ziņu atteicās komentēt.

Kā vēlāk intervijā portālam "Delfi.lt" izteicās pats prezidents, zināmas pazīmes liecina, ka pret Ārlietu ministriju vērstā kiberuzbrukumā varētu būt noplūdusi slepena informācija. Viņš atzina, ka šī noplūde "var nodarīt lielu kaitējumu, pirmām kārtām attiecībā uz sabiedrotajiem", bet precizēja, ka runa ir par potenciālu kaitējumu, kuru pašlaik vēl nevar izpaust atklātībā", piebilzdams, ka nevēlas nedz dramatizēt situāciju, nedz to attēlot mīkstinātās krāsās.

"Gribam precizēt, ka kiberuzbrukums veikts pagājušā gada novembrī. Kiberuzbrukumu mēģināts sarīkot arī vakar, bet neveiksmīgi," tagad norādījis Anušausks, apliecinot, ka abus uzbrukumus sliecas saistīt ar Krievijas specdienestiem.

"Hakeru grupējumi, kuri aktīvi darbojas mūsu reģionā, rīko kiberuzbrukumus un uzlauž datu bāzes, parasti ir saistīti ar Krievijas specdienestiem," viņš piebildis.

Par novembrī notikušo kiberuzbrukumu Ārlietu ministrija netika ziņojusi.

Kā ceturtdien rakstīja portāli "Lrt.lt" un "Delfi.lt", hakeru forumos izplatījusies informācija, ka no Lietuvas Ārlietu ministrijas pasta serveriem esot izzagts aptuveni pusotra miljona sarakstes vienību ar vēstniekiem ārvalstīs un NATO valstīm, tai skaitā atsevišķi dokumenti ar atzīmi "Slepeni". Izteikts arī piedāvājums nopirkt šādus zagtus datus un saskaņā ar hakeru apgalvojumu Lietuvas diplomāti sarakstē esot atklājuši ASV noslēpumus Eiropas priekšā, galvenokārt attiecībā uz topošo Krievijas-Vācijas gāzesvadu "Nord Stream 2", bet vēstulēs esot apspriestas arī attiecības ar Baltkrieviju un Ķīnu.

Anušausks norādījis, ka nevar apliecināt dokumentu autentiskumu un to, ka daļa no tiem bijuši slepeni.

"Ja tiek noplūdināta informācija, jāapzinās risks, ka dokumentu saturā var tikt iekļautas arī viltus ziņas un, iespējams, arī viltoti dokumenti," viņš skaidrojis.

Pēc aizsardzības ministra sacītā, speciālisti lēš, ka nozagtie dokumenti attiecas uz diezgan neilgu laikposmu. Viņš arī norādījis, ka pēc novembrī notikušā uzbrukuma Ārlietu ministrija izpildījusi tai sniegtos ieteikumus attiecībā uz kiberdrošības uzlabošanu, ko, domājams, apliecina tas, ka trešdienas uzbrukums bijis neveiksmīgs.

Vienlaikus Anušausks pievērsis uzmanību apstāklim, ka ziņas par novembrī notikušo uzbrukumu izplatītas atklātībā tikai šajās dienās, kad Lietuva pieredzējusi politiskas nekārtības.

"Tam varētu būt dažādi mērķi - destabilizēt situāciju, kaitēt reputācijai," spriedis ministrs.

Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns izteicies, ka pašlaik Lietuva saskaras ar hibrīduzbrukumu vienlaikus vairākās jomās, un aicinājis saglabāt kritisku attieksmi pret nedraudzīgu valstu izplatītu informāciju, kuras autentiskumu nav iespējams pārbaudīt, kā arī neizplatīt tālāk vēstījumus, kuru mērķis ir radīt Lietuvā neuzticēšanās un nedrošības gaisotni.

Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien vakarā paziņoja, ka pieredzējusi informācijas kiberuzbrukuma mēģinājumu un ziņojusi par to atbildīgajām institūcijām, kuras sākušas izmeklēšanu. Sīkāku informāciju ministrija nesniedza, bet Lietuvas Nacionālā kiberdrošības centra direktors Rītis Rainis vēlāk apliecināja, ka "ir saņemta zināma informācija, kas pašlaik tiek pētīta", taču arī viņš atzina, ka pagaidām vairāk komentāru nevar sniegt.

Prezidenta padomniece tikmēr pievērsa uzmanību apstāklim, ka aptuveni vienā laikā Lietuvā "sakrituši daudzi elementi - nemieri pie Seima, nemieri [nelegālo imigrantu nometnē] Rūdninku poligonā, vēl tai pašā dienā parādās informācija, ka nozagti svarīgi dokumenti no Ārlietu ministrijas". "Pārāk daudz sakritību, lai tas būtu nejauši," viņa sprieda.