Obama atklāj, kas ir viņa lielākā vilšanās prezidentūras laikā
ASV prezidents Baraks Obama intervijā britu raidsabiedrībai BBC atzinis, ka progresa trūkums ieroču kontroles likumprojekta virzībā ir viņa lielākā vilšanās prezidentūras laikā.
Intervija tika publiskota ceturtdien vien pāris stundas pirms apšaudes kinoteātrī Luiziānas štatā, kurā tika nogalināti divi cilvēki.
Obama intervijā sacīja, ka vislielāko vilšanos viņam sagādājusi likumdevēju nespēja pieņemt ierobežojumus ieroču iegūšanai, un norādīja, ka ASV "ir vienīgā attīstītā valsts uz zemes, kurā nav pietiekami saprātīgu ieroču drošības likumu".
Prezidents salīdzināja pēc 2001.gada 11.septembra traģēdijas teroraktos nogalināto amerikāņu skaitu ar ikdienišķās apšaudēs nogalināto skaitu, norādot, ka atšķirība ir milzīga.
Pirmajā gadījumā ir runa par nepilniem 100 upuriem, otrajā - par desmitiem tūkstošu, sacīja Obama, piebilstot, ka nespēja atrisināt šo jautājumu ir satraucoša.
Tomēr viņš solīja nepadoties un turpināt atbalstīt likumprojektu visus savas prezidentūras laika 18 mēnešus.
Saskaņā ar ASV konstitūciju ikvienam amerikānim ir tiesības turēt un nēsāt ieročus, tomēr apšaudes, kas notikušas ASV skolās, kinoteātros un citās sabiedriskās vietās, raisījušas jautājumus par pastāvošās ieroču kontroles atbilstību un prasības to pastiprināt.
Pēc apšaudes Konektikutas štata pamatskolā 2012.gada decembrī, kad ar kaujas ieroci bruņojies jauns vīrietis nošāva 20 bērnus, Obama pieprasīja pastiprināt kontroli pār kaujas ieroču pārdošanu.
Tomēr ASV Nacionālā šaujamieroču asociācija un citi ietekmīgi lobiji iestājās pret šo ieceri, un Senātā tā arī netika pieņemts likumprojekts, kas noteiktu obligātu personas pārbaudi pirms visu ieroču iegādes, ne tikai pirms pirkumiem federāli licencētos ieroču veikalos.
Masu slepkavības, kurās nogalināti vismaz četri cilvēki, veido tikai aptuveni 1% no ASV pastrādātajām slepkavībām, tomēr vidēji tās notiek ik pēc divām nedēļām, liecina "USA Today" veiktā Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) datu analīze.