foto: Vida Press
Arbūzu sniegs: kāpēc Alpos sniegs kļūst sarkans
Pasaulē
2021. gada 31. jūlijs, 07:05

Arbūzu sniegs: kāpēc Alpos sniegs kļūst sarkans

Jauns.lv

Francijas Alpos aizvien biežāk tiek novērots sniegs, kas iekrāsojies sarkanos toņos. Šo parādību mēdz dēvēt par "asins sniegu" vai "arbūzu sniegu", taču pētnieki ir noskaidrojuši, ka to patiesībā izraisa mikroskopiskas aļģes.

Alģes parasti ir zaļas, jo satur hlorofilu, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju augiem asimilēt no gaisa ogļskābo gāzi. Taču, kad aļģes sniegā ir saaugušas gana daudz un kad tās saņem spēcīgu saules radiāciju, tās sāk ražot sarkanas nokrāsas molekulas, ko sauc par karotinoīdiem. Tie aizsairgā hlorofilu no saules.

foto: Ashley Cooper Pics/Alamy
Dažviet aļģes ir arbūza nokrāsā, dažviet tās var būt koši sarkanas.

Patiesībā sarkanas sniega aļģes nav nekāds jaunums. Tās ir aprakstītas jau 1819. gada grāmatā, pēc tam kad tās gadu iepriekš atklāja ekspedīcijā uz Arktiku. Tomēr tās vēl aizvien nav gana izpētītas, un pētniekiem par tām vēl ir daudz jautājumu.

Zinātniekus interesē sarkanās aļģes ne tikai tāpēc, lai skaidrotu, kā šis neparastais fenomens radies. Tās ir arī būtisks indikators par klimata pārmaiņām un par to, kas notiek ekosistēmās, kur šīs aļģes ir atrodamas.

Kā norāda vācu ģeoķīmijas profesore Liāna Beninga, sarkanais sniegs kļūst aizvien biežāk sastopams globālās sasilšanas dēļ. “Oglekļa dioksīda palielināšanās atmosfrērā liek temperatūrai celties, kas nozīmē to, ka sniegii sāk kust vairāk,” zinātniece skaidro. “Uzreiz kā siegs ir pārvērties šķidrā ūdens formā, sāk augt aļģes.”

foto: Vida Press

Taču pašas aļģes arī klimata pārmaiņas veicinošs faktors. Tās aug tik lielās platībās, ka sniega virsma no attāluma kļūst tumša. Tādējādi samazinās tā sauktais Albedo efekts, kas nozīmē, ka sniegs vairs neatstaro tik daudz Saules gaismas atpakaļ kosmosā, un uz Zemes paliek vairāk siltums. Tādējādi Sniegs kūst aizvien ātrāk, un aļģes vairojas aizvien vairāk.

“Tas ir tā, it kā pašas aļģes censtos iznīcināt savas mājas,” komentē profesore Beninga.

foto: Vida Press

Turklāt papildus siltums, ko sarkanā sniega virsma patur uz Zemes, var palielināt temperatūru plašākai teritorijai, veicinot arī ledāju kušanu.

Līdz šim sarkanās aļģes ir konstatētas vairākos pasaules ledājos: gan Antarktikā, gan Himalajos, gan Arktikā. Taču zinātnieki vēl cenšas noskaidrot, vai sarkanās aļģes patiešām strauji vairojas un kļūst aizvien biežāk sastopamas.

Lai to pētītu Albedo efektu sarkano aļģu zonās, tiek izmantoti kosmosa satelīti. Pētījumā, kas 2017. gada janvārī vēroja sniega laukus Antarktikas krastā, atklājās, ka 26% no sniega sarkanā aļģe ir padarījusi tumšu.