Lukašenko smacē Lietuvu ar bēgļu straumi
Vēstis no Lietuvas-Baltkrievijas robežas atgādina teju frontes ziņojumus. Baltkrievijas režīms nolēmis piebeigt Lietuvu ar bēgļu plūdiem – katru dienu Minskas lidostā piezemējas lidmašīnas ar simtiem "tūristu" no Bagdādes, kuri nepavisam nekāro iepazīties ar sumbriem Belovežas gāršā vai doties uz mākslinieka Marka Šagāla dzimto Vitebsku.
Tā vietā viesi no Irākas un citām valstīm laužas uz Lietuvu, kura patlaban būvē gar robežu dzeloņstiepļu žogu. Nelegāļu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai kopš marta krasi pieaugusi, un šogad aizturēts ap 2730 ārzemnieku – 34 reizes vairāk nekā visa pagājušā gada laikā.
Katru dienu robežu šķērso vismaz 100 bēgļu, lielākā daļa vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropā. Vairāk nekā puse ir irākieši, nepilni četri simti no Āfrikas, un apmēram pa septiņdesmit no Irānas, Afganistānas, Sīrijas un arī Krievijas. Daļai migrantu pilsonība nav noteikta, jo nav dokumentu.
Izmet pārtiku, prasot brīvlaišanu
Migrācijas krīze izraisa arī asas situācijas pierobežas miestos. Alītas rajona Verebieju ciemā, kur vietējā skolā izmitināti aptuveni 160 irākiešu, sarīkota protesta akcija – migranti atteicās no pārtikas, aizliedza to darīt arī citiem iemītniekiem, pat bērniem un sievietēm, neielaida apkopējas un pieprasīja laist viņus brīvībā.
Prasība atsūtīt ārstu, kurš apskatīja visus, kas vēlējās, izpildīta, taču migranti vēlas doties savās gaitās.“Viņi izmeta atvesto pārtiku – paši irākieši atteicās to ņemt un neļāva arī citiem. Vienīgā viņu prasība ir izlaist viņus no šīs teritorijas,” teic rajona pašvaldības administrācijas direktora vietnieks Virgīlijs Pranskevičs.“Viņi visur piemēslojuši, tualetēs podos peld fekālijas, bet viņi neielaiž darbiniekus sakārtot kanalizāciju, un arī mēs paši baidāmies cilvēkus turp sūtīt.”
Pašā ciemā ir tikai daži simti iedzīvotāju.
“Dzīvojām mierīgi, bet tagad jābaidās par savu drošību,” portālam "Alytusplius.lt" atzinusi kāda vietējā.
Sešpadsmit Sabiedrības drošības dienesta darbinieku, kuriem jāuzrauga migrantu izmitināšanas centrs Verebieju skolā, strādā neapskaužamos apstākļos, pēc astoņu stundu maiņas dažas stundas nosnaužas turpat guļammaisos pie žoga un tad atkal sāk jaunu dežūru.
Šalčininku rajonā, protestējot pret plāniem izmitināt 1500 migrantu Rūdninku poligonā, vairāki desmiti vietējo bloķēja piekļuvi šai teritorijai. Novietojuši automašīnas gar abām šaurā piebraucamā ceļa malām, viņi sasēdās saliekamajos krēslos uz brauktuves, neļaujot nokļūt poligonā tehnikai, kas ved teltis un citas izmitināšanai nepieciešamās lietas.
Ignalinā baidās no nemieriem
Ignalinas mērs Justs Rasiks telekompānijas LNK raidījumā "Labvakar, Lietuva" atzinis, ka viņam nācies piekāpties bēgļu prasību priekšā. Vispirms ar Covid-19 saslimusi meitene atteicās atgriezties nometnē viņai paredzētajās telpās. Izcēlās konflikts, un inficēto meiteni vajadzēja izmitināt citviet, jo arī viņas likteņbiedri nevēlējas viņu redzēt Ignalinā.
Pēc tam nelegāļi pieteica bada streiku, pieprasot atdot izņemtos mobilos tālruņus. “Šādu pieprasījumu kļuva arvien vairāk un agresīvāki, un tas mūs ļoti satrauc. Mēs uzstādījām papildu žogus, lai paplašinātu nometnes pagalmu pastaigām, mēs izpildām viņu prasības. Drošības dienests mums piešķīra četrus apsargus. Bet vai četri var pretoties piecdesmit?” vaicā Rasiks.
Viņš uzskaita piekāpšanās migrantu priekšā: atdoti daži mobilie tālruņi, nodrošināta lielāka iespēja pastaigām, no nometnes "deportēta" inficētā meitene. Vienlaikus notiek reliģiska rakstura ķīviņi, piemēram, musulmaņu sievietes atsakās atrasties vienā telpā ar vīriešiem.
Drīz var arī pietrūkt naudas migrantu ēdināšanai. Ja valdība nepalielinās izmaksas ēdināšanai, kas vienai personai ir 5,85 eiro (ar PVN) dienā, nebūšot iespējams atrast šo pakalpojumu sniedzējus. Rasiks ir norūpējies, ka bez nemieriem problēmu nebūs iespējams atrisināt.
Lukašenko draud ar bruņotiem bēgļiem
Migrantu bērniem pirms robežas šķērsošanas grupas pavadoņi devuši tabletes, lai viņi uzvestos mierīgāk. Divi bērni tūlīt pēc ierašanās Lietuvā nokļuva Alītas slimnīcas reanimācijas nodaļā, un noskaidrojās, ka viņi saindēti ar psihotropajām vielām.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko Lietuvu brīdinājis, ka to drīzumā varētu pārpludināt ar ieročiem bruņoti bēgļi, kuri ieradīsies no Baltkrievijas puses. Viņš Gebelsa stilā melo, ka Lietuvas robežsargi saplēsuši migrantiem pases, šāvuši virs galvām, daļu piekāvuši, piebilstot par lietuviešiem kopumā: “Viņi vienmēr tādi ir bijuši! Kamēr baltkrievi ir svēti cilvēki, karojuši vien tad, kad jāaizstāv sava zeme.”
Tikmēr migranti laužas uz Lietuvu, nevis cenšas palikt Lukašenko pārvaldītajā "paradīzē". "Ja viņiem (Lietuvai – Red.) būs vajadzīga palīdzība, mēs viņiem šo palīdzību sniegsim, bet ne vairs par brīvu," Lukašenko izteicies intervijā "Sky News Arabia".
Palīdz Lietuvai
Citas valstis Lietuvai sniedz palīdzību, lai tā pēc iespējas nesāpīgāk spētu pārvarēt bēgļu krīzi. Polija piešķīrusi inventāru aptuveni 162 000 eiro vērtībā – teltis, gultas, segas un elektroģeneratorus. Igaunija nosūtījusi desmit lielas teltis, gultas, sildītājus, mēbeles par vairāk nekā 200 000 eiro un arī desmit policistu vienību.
Horvātija atsūtījusi desmit ziemas teltis, 100 gultas un pa 200 matračiem, guļammaisiem, spilveniem un segām. Latvijas devums ir trīs teltis, trīs elektroģeneratori, pieci apgaismošanas komplekti, 3000 segu. Eiropas Savienības robežsardzes aģentūra "Frontex" nosūtīs uz Lietuvu, Latviju un Poliju līdz 200 cilvēkiem.