Lietuvā domstarpības par migrantu tiesību ievērošanu
Lietuvā izraisījušās domstarpības par migrantu tiesību ievērošanu saistībā ar pagājušajā nedēļā parlamentā pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuru mērķis ir nepieļaut tālāku migrācijas krīzes saasināšanos pie Baltkrievijas robežas.
Jau ziņots, ka valdības rosinātie grozījumi saīsina patvēruma pieprasījumu izskatīšanas laiku no vairākiem mēnešiem līdz desmit dienām, tādējādi dodot iespēju nelegāli ieradušos migrantus pēc iespējas drīz deportēt no Lietuvas. Vēl grozījumi paredz šādiem migrantiem liegt tiesības brīvi pārvietoties Lietuvā un ierobežo citas nelegāli ieradušos migrantu tiesības, ja valstī izsludināta ārkārtējā situācija.
Kas 2021. gada jūlijā notiek uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas
Reaģējot uz krasu nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība piektdien nolēmusi izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.
Cilvēktiesību organizācijas paziņojušas, ka grozījumi padarīs iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus. Juristi pieļāvuši, ka tie ir pretrunā ar Lietuvas konstitūciju, neparedzot migrantiem pārsūdzības tiesības, ja viņu patvēruma pieprasījums tiek noraidīts.
Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks iekšpolitikas jautājumos Povils Mačulis otrdien radiostacijai "Žiniu radijas" izteicies, ka Seims migrantu cilvēktiesības "izmetis atkritumos", tādēļ prezidents plāno grozījumus bloķēt, izmantojot savas veto tiesības.
Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena, komentējot Mačuļa teikto, paziņojusi, ka šobrīd "nav īstais laiks tēlainiem izteikumiem", bet nepieciešama enerģiska rīcība.
"Ņemot vērā, ka [Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs] Lukašenko katru nakti uz Lietuvu pārsviež vairākus desmitus migrantu, kuri kļuvuši par ieroci šā diktatora rokās, mūsu uzdevums ir aizsargāt Lietuvas cilvēkus, aizsargāt valsti," viņa norādījusi, bet vienlaikus pieļāvusi, ka gadījumā, ja prezidents grozījumus bloķēs, Seims varētu sanākt uz ārkārtas sesiju un, ja grozījumos būtu pieļauta kāda kļūme, tos pārskatīt.
Pēc parlamenta priekšsēdētājas teiktā, situācija ir ārkārtēja, tādēļ vajadzīgi operatīvi risinājumi.
Iekšlietu ministre Agne Bilotaite noraidījusi grozījumiem adresēto kritiku, paziņodama, ka tie aizsargā valsts un nacionālās drošības intereses, bet vienlaikus nodrošina arī migrantu tiesības uz aizstāvību.
Viņa uzsvērusi, ka pašlaik nav runa par parastu migrācijas krīzi, bet gan par mērķtiecīgu hibrīdagresiju pret Lietuvu.
Ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka likuma grozījumi nepārkāpj Eiropas Savienības tiesībus normas un garantē ārvalstnieku tiesības uz aizstāvību.
Kā norādījusi ministre, Lietuvai bija jāgādā, lai Migrācijas dienesta amatpersonas būtu tiesīgas operatīvi un efektīvi izvērtēt lielu skaitu patvēruma pieprasījumu.
"Mums nācās grozīt noteiktas likumu normas, lai nodrošinātu, ka lielais patvēruma pieprasījumu skaits netraucē nedz migrācijas sistēmas, nedz tiesu darbu," skaidrojusi Bilotaite.
"Lietuva ir tiesiska valsts un visiem līdzekļiem cenšas nodrošināt nacionālo un starptautisko tiesību ievērošanu cilvēktiesību jomā. Tomēr ārkārtējā situācija saistībā ar masveidīgu nelegālo migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas Lietuvai rada liekus izaicinājumus. Mūsu valsts aizsargā Eiropas Savienības ārējo robežu, tādēļ esam spiesti spert tūlītējus soļus nacionālajā līmenī," viņa uzsvērusi, atgādinādama, ka ikvienai valstij ir tiesības kontrolēt ārvalstnieku ierašanos, uzturēšanos un izraidīšanu no valsts, vienlaikus paturot prātā arī savas starptautiskās saistības.
Ministre piebildusi, ka ilgs patvēruma pieprasījuma izskatīšanas process neatbilst arī pašu ārvalstnieku interesēm, bet ārvalstnieku tiesības var tikt uz laiku un samērīgi ierobežotas vienīgi gadījumā, ja objektīvu un pamatotu iemeslu dēļ tās nav iespējams nodrošināt, tomēr valsts garantēta tiesiskā palīdzība tiktu sniegta visā procesa laikā.
