Sāp arī astoņkājim, spriež britu parlamentā
foto: ddp / Vida Press
Astoņkājis Pols (angļu: Paul the Octopus; dzimis 2008. gada 26. janvārī, miris 2010. gada 26. oktobrī) bija astoņkājis no Veimutas Anglijā. Tas dzīvoja Jūras dzīves centrā Oberhauzenē Vācijā un kļuva plaši pazīstams visā pasaulē, kad precīzi spēja paredzēt visu Vācijas futbola izlases spēļu rezultātus 2010. gada Pasaules kausa izcīņā, kā arī fināla iznākumu.
Pasaulē

Sāp arī astoņkājim, spriež britu parlamentā

Kas Jauns Avīze

Konservatīvo deputātu grupa Lielbritānijas parlamentā aicina dzīvnieku aizsardzības likumdošanā ietvert arī vēžus, astoņkājus un citus bezmugurkaulniekus, norādot, ka arī tie spēj ciest un just sāpes.

Sāp arī astoņkājim, spriež britu parlamentā...

Patlaban izskatāmajā likumprojektā runa ir par zivīm un citiem mugurkaulniekiem, bet pārējie dzīvnieki atstāti ārpus borta, uzskatot, ka tiem nepiemīt sarežģītas jūtas.

Atšķirīgi, nevis bezjūtīgi

Šādas pieejas aizstāvji apgalvo, ka omāru, kalmāru un citu bezmugurkaulnieku organisma uzbūve ļoti atšķiras no cilvēka. Tomēr tas nenozīmē, ka šīs radības nejūt sāpes, norādīts Konservatīvo dzīvnieku aizsardzības fonda ziņojumā.

“Dzīvnieki ir pietiekami daudz mums palīdzējuši, tāpēc mums jāatmaksā tiem ar to pašu, palīdzot viņiem,” uzskata jūras bioloģe Emīlija Salivana. Lielbritānijā jau tagad aizliegts izmantot astoņkājus un dažas kalmāru sugas zinātniskos eksperimentos, ja tie nodara sāpes un rada stresu.

Sen jau zināms, ka astoņkāji dzīvnieku pasaulē izceļas ar intelektu, spējot risināt dažādus uzdevumus, protams, ne algebras vienādojumus, taču tie prot atrast izeju no labirinta, un ir sugas, kas vienojas kopīgām medībām.

Izceļas ar ziņkārību

“Personiski es uzskatu, ka viņi jūt sāpes un tāpēc pelna lielāku aizsardzību,” saka Salivana, kura Jūras biologu asociācijas akvārijā strādā ar daudzām sugām. Viņa uzskata, ka šie dzīvnieki spēj apzināties sevi: “Bez šaubām, tas variē atkarībā no sugas, un ne visiem tas attīstīts vienādi. Bet, piemēram, sēpijas, astoņkāju radinieki, ir ļoti gudri. Kad ej garām akvārijam, tie piepeld, lai paskatītos, ko tu dari, un, šaubu nav, reaģē uz to. Ir redzams, ka viņi tevi vēro.”

Ja šie dzīvnieki cieš, tie acīmredzami kļūst apātiski, zaudē ēstgribu – tas novērojams daudzām sugām, arī krabjiem un omāriem. Ja likumprojektā iekļaus bezmugurkaulniekus, jaunajos zvejas noteikumos būs jāatspoguļo, kuri no tiem spēj just emocijas.

Attieksme mainījusies

Patlaban Lielbritānijā ik gadu nozvejo ap 420 miljoniem jūras bezmugurkaulnieku. Topošais likums nenozīmē, ka Apvienotajā Karalistē aizliegs ēst omārus, bet pilnīgi iespējams, ka tos nedrīkstēs vārīt dzīvus.

Vides aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības ministrijas pārstāve BBC paudusi, ka Lielbritānija jau tagad lepojas ar pasaulē stingrāko dzīvnieku aizsardzību, kuru plānots nostiprināt arī turpmāk, “lai neviens dzīvnieks bez iemesla nejustu sāpes, stresu vai ciešanas”.  

Jāpiebilst, ka tikai kopš 20. gadsimta 50. gadiem pamazām mainījusies attieksme pret dzīvniekiem. Līdz tam gadsimtiem ilgi pat daudzi biologi nepamatoti uzskatīja, ka dzīvnieki ir gluži kā bioroboti bez apziņas, kurus vada tikai instinkti.

Piemēram, Vācijā dzīvojušais astoņkājis Pols bija populārs futbola ekstrasenss. Viņam uzticēja paredzēt uzvarētājus, izvēloties gliemeni no divām kastēm ar attiecīgo valstu karogiem. Pols precīzi prognozēja četras no sešām Vācijas spēlēm 2008. gada Eiropas čempionātā, visas septiņas Vācijas spēles 2010. gada Pasaules kausā un Spānijas uzvaru pār Nīderlandi Pasaules kausa finālā. 2010. gadā Pols devās mūžīgajā dzelmē divu gadu vecumā.