Vakcinētais telefonā uzrādoties kā “Bluetooth” bezvadu ierīce – internetu nesagatavotu pārsteidz jauna sazvērestības teorija

Videomateriālā, kas portālā “Facebook” nu cirkulē ar birku “nepatiesa informācija”, redzams kāds kungs, kurš pie kafejnīcas galdiņa sūkstās par dzīvi pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas.

Visur, kur viņš ejot, ierīces cenšoties pie viņa pieslēgties ar maza darbības rādiusa bezvadu datortīklu standartu, kas tautā pazīstams ar nosaukumu “Bluetooth”.

Ierīces centušās sapāroties ar vīrieti

Vīrietis sašutumā stāsta, ka pēc potes saņemšanas, neskaitot īslaicīgu drudzi, viss it kā esot bijis jauki, taču tad, kādā brīdī viņa dators, automašīna un citas ierīces, kurām ir “Bluetooth” savienojamība, nemitīgi centušās sapāroties ar viņu.

“Visu laiku tikai spiežu “cancel”. Man ir bail!” smejoties stāsta vīrietis. Viņš uz brīdi arī nodemonstrē savā telefona ekrānā redzamo – tur pamanāms, ka starp dažādām “Bluetooth” ierīcēm ir atrodama ierīce ar zīmolu “AstraZeneca” un dažādiem cipariem nosaukumā.

Video drīzāk atgādina tipisku sociālo tīklu humoru, taču vienubrīd viss aizgājis tik tālu, ka medicīnas ekspertiem nācies atlicināt laiku, lai aģentūrai “Reuters” sniegtu komentāru, apliecinot, ka – nē, ”Vaxzevria” vakcīnas deva nesatur “Bluetooth” mikročipu.

Vienlaikus arī norādīts, ka “Bluetooth” sistēmas uzmeklēto ierīču nosaukumus var viegli koriģēt, ierakstot tur jebko, tostarp arī vakcīnas nosaukumu.

Drošības labad “Reuters” savā faktu pārbaudes publikācijā ievietojuši arī saiti uz oficiālu avotu, kurā izlasāms vairāk par konkrētā ražotāja vakcīnas sastāvdaļām.

Ziņu aģentūra pie viena arī norāda, ka “Bluetooth” čips pie sastāvdaļām nav pieminēts.

Tikmēr “Vaxzevria” šoreiz neatsaucās “Reuters” aicinājumam aprunāties par vakcīnām un bezvadu tehnoloģijām.

Pašmāju vakcīnu pretinieki tomēr nemierīgi

Jāpiebilst, ka arī pašmāju sazvērestību teoriju sludinātāji nav palaiduši garām īpatnējo stāstu par vīrieti, kurš apgalvoja, ka ar viņu ciešāku kontaktu mēģinājuši nodibināt telefoni, datori un personīgais automobilis.

Kādā no vietējiem interneta dezinformācijas agregatoriem atrodama publikācija, kurā saistībā ar šiem video tiek piesaukta Oklendas Universitātē (Jaunzēlande) izstrādāta aplikācija precīzākai Covid-19 izplatības monitorēšanai un savlaicīgāku, ar dažādu epidemioloģisko noteikumu, ierobežojumu saistītu lēmumu pieņemšanai.

Rakstā minēts, ka, lai arī video par cilvēku-bezvadu ierīču esamību arvien biežāk parādās sociālajos tīklos un “par to stāsta arī cilvēki viens otram”, “faktu ministri to visu atkal metas noliegt, tāpat kā magnētismu”.

Tiem, kas nav informēti – ar “magnētismu” šeit domāti absurdie apgalvojumi, ka cilvēka plecs pēc potes saņemšanas pievelk metālu.

Arī šādi video, kuros vīrieši ir redzami, lipinām sev pie ādas metāla gabaliņus un izdarot secinājumus, jau labu laiku izplatās “Facebook”.

Kā argumentu, ka “kaut kas jau tur varētu būt” saistībā ar cilvēku-bezvadu ierīču stāstiem, pašmāju sazvērnieki tad arī min Jaunzēlandes speciālistu izstrādāto “Safe Blues” sistēmu.

Tā ir kārtējā Covid-19 laikā izstrādātā aplikācija, kas darbojas ar “Bluetooth” palīdzību, taču, atšķirībā no kontakta fiksēšanas aplikācijām, kāda ir Latvijā izmantotā “Apturi Covid”, “Safe Blue” faktiski darbojas kā “virtuāls vīruss”.

Mobilās ierīces, kurās ir šāda aplikācija, periodiski rada vīrusu imitējošus signālus, kuri tiek izsūtīti citām cilvēku lietotām ierīcēm ar “Bluetooth” palīdzību, tādējādi imitējot inficēšanās procesu.

Mazā darbības rādiusa dēļ tieši šī tehnoloģija ir parocīga, realitātē radot apstākļus, kuros būtu teorētiski iespējama vīrusa pārnese no vienas personas uz otru.

Tikai šīs simulācijas ietvaros viena otru ar mākslīgi radītu, absolūti nekaitīgu (ne cilvēkam, ne ierīcei) radītu vīrusa signālu “inficē” cilvēku nēsātās ierīces. Šajā procesā arī netiek pārkāptas tiesības uz privātumu.

Viss sācies ar “Pokemon Go”

Šāda sistēma veidota un pašlaik eksperimentos tiek pārbaudīta, lai eksperti, kuri attiecīgi konsultē valstu valdības, spētu teju reāllaikā izsekot līdzi tam, kā sabiedrībā izplatās vīruss, un kā tā izplatību ietekmē dažādi epidemioloģiskie noteikumi un ierobežojumi.

Vadīšanās vien pēc Covid-19 inficēto datiem maksimāli ātru reakciju no valsts iestāžu puses nepieļauj, jo, kā zināms, no reālas inficēšanās brīža līdz momentam, kad saslimšanas gadījums uzrādās statistikā, var aizritēt nedēļa un pat vairāk.

Tādējādi novēloti ieviešot un pārstrukturizējot, atceļot dažādus ierobežojumus, pēc būtības nevajadzīgi cieš ekonomika un sabiedrība kopumā.

Taču pašmāju vakcīnu pretinieki un sazvērestību mednieki ir droši – tehnoloģijas, kuras saistītas ar informāciju par personas atrašanās vietas noteikšanu, ir nekas cits kā “bioloģiskās un sintētiskās dzīvības savienošana” un viss esot sācies jau ar savulaik populāro spēli “Pokemon Go”.