Baltkrievijas ģenerālprokuratūra bijušo Lietuvas prezidentu Adamku tur aizdomās par tūkstošiem baltkrievu apšaušanu
Aleksandra Lukašenko režīms nāk klajā ar aizvien absurdākām apsūdzībām, šoreiz zem kaimiņvalsts diktatora Damokla zobena pakļuvis bijušais Lietuvas prezidents no 2004. līdz 2009. gadam – šobrīd 94 gadus vecais Valds Adamkus, kuru Baltkrievijas ģenerālprokuratūra tur aizdomās par baltkrievu apšaušanu Latvijas pierobežā. Šobrīd Adamkum ierosinātajā kriminālietā piemērots liecinieka statuss, bet Baltkrievijas valsts televīzijas ziņu raidījumu tonis liek secināt, ka Baltkrievijas prokurori Adamku jau pasludinājuši par nacistu kara noziedznieku.
No Baltkrievijas ģenerālprokuratūras paziņojuma izriet, ka Adamkus no Lietuvas uz Baltkrieviju apšaut vietējos iedzīvotājus bija devies vēl būdams nepilngadīgs - 15-17 gadu vecumā.
Valds Adamkus solidaritātes akcijā ar baltkrievu tautu un par Minskas režīma prokuratūras pieprasījumu:
Baltkrievijas ģenerālprokuratūra pārbauda bijušā Lietuvas prezidenta iesaisti bataljonu darbībā, kas 1944. gadā Baltkrievijas teritorijā veica soda operācijas un tāpēc lūgusi Lietuvas pusei šai lietā kā liecinieku nopratināt Adamku krimināllietā par “Baltkrievijas iedzīvotāju genocīdu”, vēsta Minskas režīmam pakļautā televīzija.
Baltkrievijai esot informācija, ka Adamkus bijis tā dēvētā “Minskas miesnieka” uzticības persona, viņa palīgs. Par “Minskas miesnieku” tiek saukts Antans Impulevičs, kura vadītais kārtības dienesta bataljons nacistu laikā rīkojis plašas soda operācijas Baltkrievijas teritorijā. Baltkrievijas ģenerālprokuratūras vecākais prokurors Eduards Skurats pavēstījis, ka pašlaik izmeklētāji pārbauda, vai Adamkus kaut kādā veidā bijis saistīts ar šā bataljona darbību. Tikmēr Baltkrievijas televīzija teju vai apgalvo, ka tas ir neapgāžams fakts:
“Pēc Skurata teiktā, pēc Baltkrievijas un Lietuvas zemju atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem “daži Lietuvas brīvprātīgo soda vienību spēki, tostarp “Minskas miesnieks” Antans Impulevičs un Voldemārs Adamkavičs, bēga uz Vāciju, un pēc tam uz Lielbritāniju un ASV, lai izvairītos no atbildības par pastrādātajiem noziegumiem.
Voldemārs Adamkavičs ir tas pats Valds Adamkus – viņš vārdu un uzvārdu nomainīja jau būdams ASV 1955. gadā, lai viņu neatrastu nacistu mednieki. Kara laikā Impulevičs un Adamkus bija tā dēvētās Tēvzemes aizsardzības armijas sastāvā, kas karoja vērmahta sastāvā (Latvijas vēsturē analogs veidojums Lietuvas Tēvzemes aizsardzības armijai bija leģions – red.)”.
Baltkrievijas ģenerālprokuratūra apsūdz Valdu Adamku genocīdā pret baltkrieviem:
Pēc Skurata teiktā, Antana Impuleviča soda bataljons, kura sastāvā bijis arī Adamkus, esot nogalinājis tūkstošiem Baltkrievijas iedzīvotāju, sevišķi Latvijas pierobežas apkārtnē, jo nacistiem esot bijis mērķis 40 kilometru platu joslu gar Latvijas robežu pārvērst par “mirušu zemi”. Jāteic, ka Lietuva neapstrīd to, ka nu jau pirms vairāk nekā pusgadsimta ASV mirušais Impulevičs ir asiņains kara noziedznieks, kura vadītā vienība nogalinājusi tūkstošiem cilvēku Baltkrievijas teritorijā - pārsvarā ebrejus un padomju karagūstekņus, bet nav nekāda pamata domāt, ka šai slaktiņā piedalījies arī Adamkus. Jāteic, ka gan Impulevičs, gan Adamkus pēc kara emigrēja uz ASV, kur arī neviens no viņiem netika tiesāts par kara noziegumiem. Pirms nu jau vairāk nekā pusgadsimta mirušajam Impulevičam pagājušā gadsimta sešdesmito gadu pirmajā pusē Lietuvas PSR tiesa gan aizmuguriski piesprieda nāvessodu, bet viņš netika izdots PSRS.
Adamkus tik tiešām bija Tēvzemes aizsardzības armijā, kuras otrā bataljona komandieris bija Impulevičs. Nākamais Lietuvas prezidents šajā armijā bija tulks, turklāt 1944., nevis 1941. gadā, kad Impuleviča šucmaņu bataljons lielākoties īstenoja Baltkrievijas civiliedzīvotāju apšaušanu. Pie tam tolaik Adamkum nebija vairāk par 15 gadiem, un, lai arī cik nežēlīgs bija nacistu režīms, kara sākumā tik jaunus puikas tas neiesauca veikt soda operācijas.
Pats Adamkus šo Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu pieprasījumu nosaucis par “muļķīgu mēģinājumu novērst uzmanību no baltkrievu brīvības cīņām”: “Manuprāt, tas nekādā veidā neliecina par vēlmi kaut ko noskaidrot - tā vienkārši ir formāla provokācija,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Par klaju provokāciju to nosaucis arī Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs: “Tā ir sava veida “spēlēšana uz nerviem”, centieni mūs izsist no sliedēm”.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra aģentūrai apliecinājusi, ka 10. maijā no Baltkrievijas saņēmusi tiesiskās palīdzības lūgumu liecinieka statusā krimināllietas par genocīdu pret Baltkrievijas tautu ietvaros kā liecinieku nopratināt Adamku. Lietuvas ģerālprokuratūras preses sekretāre Elena Martinoniene sacījusi, ka baltkrievi saņems atbildi “tiesību aktos noteiktajā kārtībā”. Martinoniene uzsvēra, ka no Baltkrievijas saņemts “vispārēja rakstura tiesiskās palīdzības lūgums”, kas nesatur sīkākas prasības vai konkrētus datus.
