Ķīna pāriet uz "trīs bērnu politiku"

Gandrīz 40 gadus Pekina uzturēja pretrunīgi vērtēto "viena bērna politiku", kuras mērķis bija iegrožot iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Taču 2016.gadā, pieaugot bažām par darbaspēka novecošanos un ekonomikas stagnāciju, Ķīna no tās atkāpās un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.

Taču neskatoties uz valdības centieniem stimulēt pārus atļauties vairāk bērnu, Ķīnas dzimstības rādītāji turpina sarukt, 2020.gadā sasniedzot rekordzemu līmeni - 12 miljonus, liecina pagājušajā mēnesī publicētie Nacionālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Tas vairo satraukumu par demogrāfisko krīzi, kuras rezultātā gados jauna darbaspēka trūkums nobremzēs ekonomikas izaugsmi, kamēr valstij nāksies uzturēt simtiem miljoniem veco ļaužu.

"Lai aktīvi reaģētu uz iedzīvotāju novecošanos, (..) pāri drīkst atļauties trīs bērnus," ziņu aģentūra "Siņhua" citē Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas politbiroja pirmdienas sēdes lēmumu.

Pašreizējais Ķīnas dzimstības koeficients ir 1,3, un tas ir nepietiekams, lai uzturētu stabilu iedzīvotāju skaitu, norāda Nacionālā statistikas pārvalde.

Aprīlī publicētie 2020.gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaita pieauguma temps nokrities līdz zemākajam līmenim kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.

Pēdējās desmitgades laikā Ķīnas iedzīvotāju skaits pieaudzis par vairāk nekā pieciem procentiem, sasniedzot 1,4 miljardus.

Zemā dzimstība daļēji tiek skaidrota ar sarūkošo laulību skaitu, ar krasi pieaugušajām bērnu audzināšanas izmaksām lielākajās pilsētās un ar izglītoto sieviešu apzināto dzemdēšanas atlikšanu vai izvairīšanos no tās karjeras dēļ.

2019.gadā Ķīnā reģistrēta zemākā dzimstība kopš 1949.gada, tai sasniedzot 10,48 dzemdības uz 1000 iedzīvotājiem.

Tiek prognozēts, ka līdz 2050.gadam veco ļaužu skaits sasniegs trešdaļu no Ķīnas iedzīvotāju kopskaita, prasot no valsts arvien lielākus resursus pensiju un veselības aprūpes nodrošināšanai.