Jēga būvēt bija milzīga: 7 nedēļas pēc migrantu aiziešanas pabeidz Lielo Kalē mūri. FOTO

Sienas būvēšana tika finansēta no Lielbritānijas budžeta - tās celtniecība izmaksājusi 2,7 miljonus eiro. "The Local" raksta, ka Kalē pilsētas galva Nataša Bušāra mēģinājusi apturēt tās būvniecību, jo siena pēc migrantu došanās prom vairs nemaz nav vajadzīga, taču projekts tāpat tika pabeigts. Viņa saka - šobrīd izdevies panākt, ka Kalē vairs nav migrantu un tā tas arī palikšot, tāpēc tagad lūdz Francijas prezidentu Fransuā Olānu iesaistīties un dot rīkojumu nojaukt sienu, jo tā tur neesot vēlama. "Tā izposta un devalvē visu piekrasti," viņa teica. 

Projekta īstenotāji skaidro, ka sienu turpināts būvēt, jo tā var būt liederīga nākotnē, pasargājot kravas automašīnas no nelūgtiem ceļabiedriem, ja reiz imigranti nolems šajā vietā atgriezties. 

Sienas būvēšanas darbi uzsākti septembrī, savukārt jau oktobrī aptuveni 10 000 cilvēku apdzīvotie džungļi tika nojaukti. 

Kā zināms, migranti nereti sagādāja pamatīgas galvassāpes kravas automašīnu šoferiem. No trešajām valstīm sabraukušie ļaudis, ierāpjoties automašīnu kravas nodalījumos, cerēja nokļūt Lielbritānijā, jo viņu vidū valdīja uzskats, ka dzīve tur būs krietni rožaināka nekā Francijā. Notiekošais kravas pārvadātāju uzņēmējiem radīja milzīgus zaudējums, jo pēc "bezbiļetnieku" uzdarbošanās transportētās preces nereti vairs nebija izmantojamas. 

Tāpat izskanējušas ziņas arī par vairākiem vardarbīgiem uzbrukumiem no džungļu iemītnieku puses.

Portāls Kasjauns.lv jau vēstīja, ka par upuri šovasar kļuva arī latviešu šoferis Valdis Graumanis - viņam ceļā uz pilsētas ostu nācās piedzīvot uzbrukumu. 

„Tajā vakarā viņi šādi apturēja kādas piecas vai sešas automašīnas. Es biju priekšgalā. Redzēju, kā daži izbrauc cauri ar sasistiem logiem un, kad pienāca mana kārta, man bija pāris sekundes laika, lai izlemtu, ko darīt – stāties malā vai braukt cauri. Domāju, redzot aptuveni 200 agresīvi noskaņotu cilvēku pūli ielencam jūsu transportlīdzekli, ikvienu pārņemtu pamatotas un cilvēciskas bailes. Nolēmu, ka nestāšos un nekāpšu ārā. Braucu cauri un dabūju sitienu pa mašīnas priekšējo stiklu, kurš saplaisāja tā, ka caur to knapi varēja redzēt ceļu,” tāvakara notikumus Francijā atminējās Valdis.