Meksikas prezidents atvainojas par 1911.gada ķīniešu slaktiņu
Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors pirmdien pauda oficiālu atvainošanos par 1911.gada ķīniešu slaktiņu, kad revolucionāru karaspēks Torreonā, valsts ziemeļos, noslepkavoja vairāk nekā 300 ķīniešu.
Atvainošanās ir kārtējais solis Lopesa Obradora īstenotās politikas ietvaros, valsts galvam cenšoties labot pārestības, ko aizvadītajos gadsimtos pieredzējuši indiāņi un minoritātes.
Atvainošanās būtība ir panākt, ka "nekas tāds nekad vairs neatkārtojas", sacīja prezidents, atgādinot, ka slaktiņa gaitā ķīnieši sakropļoti un pakārti pie telegrāfa stabiem.
Ķīniešu strādnieki ieadās Meksikā XIX gadsimtā, un daudzi no viņiem darbu atrada dzelzceļa tīkla paplašināšanas projektos. Daudzi izveidoja savus uzņēmumus, arī banku, kā tas notika Torreonā.
Tāpat kā daudzas rasistiskās slepkavības, arī ķīniešu slaktiņa izraisīšanos sekmēja aizdomas, naids, bailes, skaudība un meli.
Torreona bija plaukstoša dzelzceļa pilsēta, un kontrole pār to bija svarīga dzelzceļa maršrutiem uz ASV.
Meksikāņu sabiedrībā tolaik daži ķīniešiem pārmeta, ka tie atņem darbavietas vai samazina algas. Citiem skauda ķīniešu kopienas ekonomiskie panākumi.
303 ķīniešu vīriešu, sieviešu un bērnu noslepkavošana notika 1911.gadā Meksikas revolūcijas haotiskajā posmā, kad revolucionāru armija ieņēma Torreonu.
Prezidenta Fransisko Madero revolucionāru valdība piekrita maksāt reparācijas par slaktiņu, tomēr pats Madero 1913.gadā tika gāzts, un maksājumi netika veikti.
