Lietuva apsvērs ilgāku pauzi starp pirmo un otro "Pfizer" vakcīnas devu

"Valdība tiešām meklē veidu, kā pēc iespējas īsākā laikā vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, un cita starpā tiek apsvērta arī iespēja atlikt revakcināciju ar otro "Pfizer" [vakcīnas] devu, lai pirmo devu varētu saņemt pēc iespējas vairāk cilvēku," viņa sacījusi Lietuvas sabiedriskajam radio. "Lai gan vakcīnu mums turpmākajās nedēļās būs diezgan daudz, tomēr joprojām nepietiekami - īpaši ņemot vērā, ka aizvien vairāk devu būtu vajadzīgas revakcinācijai, ja tā notiek pēc īsas pauzes. Mēs tiešām gribam nodrošināt iespējami lielāku aizsardzību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam."

Pašlaik atkārtota potēšana ar uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu "Comirnaty" notiek trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšamas.

Kā izteikusies valdības vadītāja, par šā intervāla pagarināšanu jākonsultējas ar ekspertiem, bet citās valstīs tiek apsvērta iespēja revakcināciju paredzēt pēc astoņām nedēļām.

"Otrreizējā potēšana notiktu vēlāk, tādu lēmumu pieņēmusi Francija un, ciktāl man zināms, to apsver arī citas valstis. Revakcinācija ar "Pfizer" parasti notiek pēc trim nedēļām, bet dokumentācijā paredzēta prasība, ka tas nevar notikt agrāk [kā pēc trim nedēļām]. Ja turpmāk pārceļam no jauna potēto cilvēku revakcināciju uz vēlāku laiku, iegūstam pirmo devu vēl kādam cilvēkam," spriedusi Šimonīte, atgādinot, ka visu vakcīnu pirmā deva pēc noteikta laika nodrošina cilvēkiem pietiekami nopietnu aizsardzību vismaz pret smagu saslimšanu.

Vēlāk, runājot ar žurnālistiem Seimā, premjere precizējusi, ka tie cilvēki, kuri pirmoreiz potēti jau līdz šim, otro devu saņems paredzētajā laikā, bet ilgāk uz revakcināciju nāksies gaidīt tiem, kas ar pirmo devu tiks potēti, sākot no nākamās nedēļas.

Viņa uzsvērusi, ka svarīgākā no prioritātēm joprojām ir vecāka gadagājuma cilvēki un hronisku slimību pacienti, kuriem ir lielākais risks saslimt smagi.

Ziņu aģentūras BNS uzrunātie eksperti pauduši viedokli, ka ar otro "Pfizer/BioNTech" vakcīnas devu cilvēkus var atļaut vakcinēt sešas līdz divpadsmit nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas.

Kā uzskata Lietuvas Nacionālā onkoloģijas institūta onkoimunologs, biomedicīnas zinātņu doktors Marjus Strjoga, klīniskie pētījumi liecina, ka otro devu var potēt vēlāk, bet jāizraugās drošs intervāls.

"Līdz sešām nedēļām - pilnīgi brīvi. Varētu domāt par astoņām nedēļām, bet ja vairāk - tas būtu diskutējams jautājums. Domāju, ka pagarināt līdz astoņām nedēļām ir pietiekami droši," viņš sacījis, piebilzdams, ka sešu nedēļu intervāls tika piemērots arī daļai klīniskā pētījuma dalībnieku, un šādai vakcinācijas shēmai piekrīt Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pēc eksperta sacītā, iepēja atlikt revakcināciju līdz sešām nedēļām balstīta uz drošiem datiem, bet doma pagarināt intervālu līdz astoņām nedēļām balstās uz pagaidām neapstiprinātiem zinātniskajiem pētījumiem un atziņu, ka šī vakcīna ir ļoti efektīva un nodrošina ļoti spēcīgu imūnreakciju.

"Iespēja, ka tā [imūnreakcija] divu nedēļu laikā būtiski nokristos, ir ļoti maza, un dati no dažādām valstīm liecina, ka imūnreakcija turas, vienīgi šie dati vēl nav apstiprināti, publicēti," viņš skaidrojis.

Imunoloģe, Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra profesore Aurēlija Žvirbliene uzskata, ka no zinātniskā viedokļa intervālu starp pirmo un otro poti noteikti var pagarināt, un tas pat varētu nodrošināt vēl stiprāku un ilgāku imūnreakciju.

Viņasprāt, revakcinācija ar otro devu būtu iespējama pat pēc divpadsmit nedēļām, bet ne ilgāk.

"Es noteiktu divpadsmit nedēļu augšējo robežu, un jebkura cita iespēja - četras, sešas, astoņas vai desmit nedēļas - nemaina būtību, taču šim intervālam nevajadzētu būt garākam par divpadsmit nedēļām," sacījusi Žvirbliene, norādot uz Apvienotās Karalistes piemēru.

"Tur redzam ļoti izteiktu infekcijas samazinājumu, un viņi izmanto tādu shēmu - divpadsmit nedēļas bez izvēles, bez nekādiem "no - līdz", attiecinot to uz visām vakcīnām. Tātad tas darbojas," secinājusi profesore, piebilstot, ka intervālu pagarināšana starp devām nav nekas neparasts arī attiecībā uz citām vakcīnām.

Tikmēr Lietuvas Valsts zāļu kontroles dienests iespējamo intervāla pagarināšanu vērtējis skeptiski.

"Pandēmijas apstākļos iespējami dažādi lēmumi attiecībā uz pandēmijas iegrožošanu, bet tāds vakcīnas lietojums neatbilstu šā preparāta raksturlielumu kopsavilkumam," viņa norādījusi, piebilstot, ka ražotājs iesaka ar otro devu vakcinēt trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas.

Kā sacījusi profesore Žvirbliene, Valsts zāļu kontroles dienestu par šādu nostāju kritizēt nevar, jo tā pienākums ir uzraudzīt juridiskos aspektus un sekot, lai vakcīna tiek lietota, kā paredzēts, savukārt viņa kā zinātniece raugās no atšķirīga skatupunkta.

Vienlaikus viņa atgādinājusi, ka galīgo lēmumu par revakcinācijas atlikšanu uz vēlāku laiku pieņems valdība.

"Tas būtu politisks lēmums un atbildības uzņemšanās," piebildusi eksperte.

Savukārt Strjoga uzskata, ka atbildības jautājumu tikpat labi varētu izvirzīt arī par attiecīga lēmuma nepieņemšanu.

"Var paraudzīties arī no otras puses - kurš uzņemsies atbildību, ja mēs stingri ievērosim, kas teikts instrukcijās, bet attiecīgā laika posmā tiks vakcinēti mazāk cilvēku, kāds inficēsies un saslims ar pilnu iespējamo slimības formu?" viņš vaicājis, vienlaikus atgādinot, ka divas devas cilvēkam nepieciešamas neatkarīgi no tā, kāds intervāls tiks izraudzīts.

Kā ziņots, pret Covid-19 Lietuvā potēti kopumā 492 697 cilvēki, tostarp 190 154 cilvēki saņēmuši arī vakcīnas otro devu.

Visām Lietuvā izmantotajām vakcīnām - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna" un "AstraZeneca" - nepeciešamas divas devas.