foto: Füchschen/Facebook
Lai glābtu alu, vācieši cep maizi
Diseldorfas darītava "Füchschen", izmantojot ūdens vietā 6000 litru alus, izcepusi vairāk nekā 15 000 maizes klaipu.
Pasaulē
2021. gada 4. aprīlis, 07:32

Lai glābtu alu, vācieši cep maizi

Kas Jauns Avīze

Kamēr pandēmijas laikā slēgti krogi un nenotiek festivāli un citi pasākumi, postā iet alus, norūpējušies miestiņa brūveri Vācijā, kuri meklē jaunus risinājumus.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Piemēram, Reinas apgabalā izpalika tradicionālais karnevāls, un Diseldorfas darītavā "Füchschen" tuvojās derīguma termiņa beigas vairāk nekā 6000 litru "Altbier". Lejasreinā tā ir tradicionāla tumšā alus šķirne, un tagad galdā likts jauns maizes veids – "Bierbrot" jeb alus maize.

To cepot, ūdens vietā mīklas iejaukšanai izmanto minēto alu. Izmantojot 6000 litru miestiņa, izcepti vairāk nekā 15 000 maizes klaipu. Dažas Diseldorfas beķerejas maizes pircējiem dāvina pa alus pudelei, vēsta "Deutsche Welle".

Pērn Vācijas darītavas pārdeva ap 8,7 miljardiem litru alus. Šķiet iespaidīgi, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritums ir par 5,5% jeb pusmiljardu litru. Lielākās problēmas ir mazajiem brūveriem, piemēram, Uve Zubergs no Reklinghauzenes pirms pandēmijas saražoja ap 100 000 litru gadā un pārdeva visu, bet tagad noliktavā ir 9000 litru, kas visdrīzāk aizies zudumā.

Zubergs apdomā iespēju izdalīt alu par velti, tas būs izdevīgāk nekā maksāt par utilizāciju. Tomēr nav skaidrs, kā to izdarīt – alus ir mucās, paredzēts nenotikušajiem festivāliem, un brūveris nevar to saliet pudelēs. “Tas ir kā nazis sirdī,” atzīst darītavas "Füchschen" direktors Peters Konigs.

Arī mūsu brūveriem pandēmijas dēļ pagājušais gads bijis ļoti raibs un grūts, intervijā LETA atzīst Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. Pērn alus patēriņš Latvijā samazinājās par 7,8% un saražotā alus daudzums par 2,5%, kas ir nebijis kritums.

“Jāsaka, ka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka,” norāda Liniņš, piebilstot, ka mazajiem lielāko daļu noieta veido kafejnīcas un restorāni, kurus slēdza. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas, tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana un interneta tirdzniecības atļaušana.