Zinātnieki uz Mēness grib uzcelt Noasa šķirstu
Zinātnieki nākuši klajā ar Noasa šķirsta ideju – uzbūvēt uz Mēness dzīvības banku, kurā glabātos sperma, olšūnas, sēklas un sporas no visiem 6,7 miljoniem zināmo dzīvnieku, augu un sēņu sugu.
Pirms vairāk nekā trīs miljardiem gadu sacietējušās lavas slāni caurauž alas un tuneļi, kurus virspusē var aprīkot ar saules baterijām, nodrošinot enerģiju kriogēnajām saldētavām. Ļoti zemā temperatūra – 180 līdz 196 grādi zem nulles – ļautu uzglabāt mūsu pasaules ģenētisko bagātību.
Ja pēkšņi nāk komēta
Pētnieki uzskata, ka šis ir veids, kā nosargāt Zemes savvaļas dabu atdzimšanai nākotnē, ja pasauli piemeklētu apokalipse, piemēram, supervulkāna izvirdums, asteroīda trieciens, neapturamas klimata izmaiņas vai kodolkarš.
Zinātnieki savu plānu izklāstījuši Starptautiskā elektronikas un elektrotehnikas institūta aerokosmosa konferencē, kas nesen noritēja virtuāli. “Mums ir atbildība būt par bioloģiskās daudzveidības sargiem, kas nozīmē to saglabāt,” intervijā Live Science uzsver Džekans Tanga, Arizonas universitātes Kosmosa un ārpuszemes robotiskās izpētes ("SpaceTREx") laboratorijas vadītājs
Nokopēt māti dabu
Pašreizējās tehnoloģijas gan neļauj īstenot grandiozo ieceri, taču pētnieki domā, ka tas būtu iespējams nākamo 30 gadu laikā. Galvenais motīvs ir izveidot patiesi drošu glabātavu bioloģiskajai daudzveidībai.
“Tas ir līdzīgi kā kopēt jūsu fotogrāfijas un dokumentus no jūsu datora ārējā cietajā diskā, tā ka jūs varat tos atgūt, ja kaut kas noiet greizi,” saka Tanga. “Gan vide, gan cilvēku civilizācija ir ļoti trauslas.”
Līdzīgs projekts ir īstenots ar Svalbāras globālo sēklu glabātavu aiz polārā loka Norvēģijā. Speciāli izbūvētā tunelī 130 metru virs jūras līmeņa un 120 metru dziļumā glabājas vairāk nekā miljons paraugu no teju 80 valstīm – sēklas no vairāk nekā 6000 kultūraugu un arī savvaļas augu, kas var kļūt par jaunu šķirņu donoriem. Tomēr šo glabātavu teorētiski apdraud jūras līmeņa celšanās vai asteroīda trieciens.
Sarežģīta loģistika
Zinātnieki uzskata, ka Mēness ir laba izvēle – tas ir tikai četru dienu lidojuma attālumā, un lavas slānis pasargās no meteorītiem un DNS graujošās radiācijas. Palaist dzīvības šķirstu riņķojam ap Zemi neesot īsti droši, jo ar laiku orbīta kļūst nestabila.
Izbūvei pētnieki iesaka izmantot pagaidām hipotētiskus robotus "SphereX". Pats dārgākais un lielākais izaicinājums būs paraugu nogāde uz Mēnesi, vajadzētu vismaz 250 raķešu reisu. Uz ātru roku veiktas aplēses liecina, ka katras sugas veiksmīgai atjaunošanai nepieciešams 50 paraugu, tomēr varētu būt runa arī par pieciem simtiem. Aprēķini turklāt neietver vajadzīgo materiālu nogādi. “Tas maksās simtiem miljardu dolāru,” Tanga atzīst, ka bez starptautiskas sadarbības, piemēram, ANO paspārnē, neiztikt.
