Ministrs Indijā atradis galveno jauniešu degradācijas iemeslu - tie ir plēstie džinsi
Indijas sabiedrībā kārtējo reizi par karstu diskusiju objektu kļuvis džinsa audums, ko vecākā sabiedrības daļa un pat valsts amatpersonas regulāri vaino jaunatnes morāles degradācijā.
Šoreiz ar saviem izteikumiem sašutumu raisījis Utarančalas štata galvenais ministrs Tirats Sings Ravati. Visās jauniešu problēmās viņš vainojis saplēstas džinsa bikses, raksta BBC.
Runājot Valsts bērnu tiesību aizsardzības komisijas rīkotajā seminārā, Ravati kritizēja kādu sievieti, kuru viņš saticis lidojuma laikā.
Sieviete, pēc viņa teiktā, ceļoja kopā ar diviem bērniem un "valkāja zābakus, džinsus, kas saplēsti ceļgalos, un uz rokas viņai bija vairākas aproces".
"Jūs vadāt nevalstisko organizāciju, valkājat džinsus, kas saplēsti ceļgalos, tā pārvietojaties sabiedrībā, bērni ir kopā ar jums, kādas vērtības jūs viņiem mācāt?" viņš jautāja.
Indijas premjerministra Narendra Modi nacionālistu partijas biedrs Ravati turpināja aprakstīt saplēstus džinsus kā apģērbu, kas grauj morālās vērtības un kritizēja vecākus, kuri saviem bērniem, īpaši meitenēm, ļauj tos valkāt.
Ministrs pārmeta indiešiem "tiekšanos uz kailumu" un apgalvoja, ka "tikmēr, kamēr Indijā cilvēki valkā saplēstus džinsus, ārzemēs dzīvojošie cilvēki kārtīgi piesedz ķermeni un nodarbojas ar jogu".
Ravati izteikumi sabiedrībā izpelnījās plašu nosodījumu.
Opozīcijas partija lūdza viņu "atvainoties visām indietēm" vai arī atkāpties no amata. Politiķe Prijanka Gandija Vadra tviterī dalījās ar premjerministra Modi un viena no viņa kabineta kolēģu fotogrāfijām, kurās abi "rāda ceļus".
"Ak, Dievs! Viņu ceļgali rēgojas," raksta Vadra.
Oh my God!!! Their knees are showing 😱😱😱 #RippedJeansTwitter pic.twitter.com/wWqDuccZkq
— Priyanka Gandhi Vadra (@priyankagandhi) March 18, 2021
Deli sieviešu komisijas vadītāja Svati Malivala norādīja, ka Ravati šādā veidā izplata naidu pret sievietēm.
Rapes happen not because women wear short clothes but because men like Tirath Singh Rawat propagate mysogyny and fail to do their duty.
— Swati Maliwal (@SwatiJaiHind) March 18, 2021
Stand in solidarity with the women in #RippedJeansTwitter ! pic.twitter.com/bxVtwcpgWE
Citā ierakstā, kas veikts hindi valodā, Svati Malivala norāda, ka šie ministra izteikumi arī liecina par to, ka viņš nopētījis sievieti no galvas līdz kājām.
Tviterī sākas protests
Drīzumā tviterī izvērsās sieviešu kampaņa ar mirkļbirku #RippedJeansTwitter un #RippedJeans, kuras laikā viņas dalījās ar savām fotogrāfijām, kurās redzamas, valkājot saplēstas džinsa bikses.
Ripped jeans anyday better than ripped brains! #RippedJeansTwitter 🙋🏻♀️ pic.twitter.com/ibB6X4baGh
— Bhumika Chheda (@IamBhumikaC) March 17, 2021
#RippedJeansTwitter
— Kamesh Shivhare INC (@KameshShivhare3) March 17, 2021
Ripped Jeans👇 Ripped Genes👇 pic.twitter.com/DD2qS6ivNL
In solidarity with the woman with the two kids trying to get somewhere who bore the brunt of a clearly sleazy man checking her out because she was wearing ripped jeans. #RippedJeansTwitter pic.twitter.com/N3fWgvlCBD
— Rohini Singh (@rohini_sgh) March 17, 2021
Daudzas uzdeva ministram jautājumu, vai nebūtu jāuztraucas par svarīgākām lietām, piemēram, izpostīto ekonomiku vai sieviešu drošību.
Piektdien Ravati nācis klajā ar atvainošanos, sakot, ka viņam ir žēl, ja viņa komentāri ir kādu aizvainojuši. Viņa nolūks neesot izrādīt kādam necieņu, un katrs varot brīvi valkāt, ko vien vēlas.
Utarančalas galvenais ministrs nav vienīgais Indijas politiķis, kurš konsultē sievietes viņu ģērbšanās paradumos.
Pirms pieciem gadiem sašutumu izraisījis toreizējā kultūras ministra Maheša Šarma teiktais, ka tūristiem lidostās izsniegtas norādes, ka Indijā nav ieteicams valkāt svārkus vai kleitas un naktīs staigāt pa mazpilsētas ielām.
Savukārt 2014. gadā indiešu dziedātājs K. J. Yesudas paziņoja, ka sievietēm nevajadzētu valkāt džinsus, jo tas esot "pret Indijas kultūru", un izraisot "nevēlamu" uzvedību.
Kāpēc Indijā tik ļoti neieredz džinsu?
Džinsa audums Indijā popularitāti guva pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, un laika gaitā tas kļuvis par iecienītu apģērbu audumu īpaši jauniešu vidū.
Pēdējo gadu laikā īpaši populāri kļuvuši plēstie džinsi. Tos valkā daudzi, sākot no Bolivudas zvaigznēm un slavenībām līdz "parastajiem" indiešiem.
Tomēr, kā norāda modes dizainers Anands Bušans, indiešiem ir "mīlestības un naida attiecības" ar saplēstiem džinsiem.
"Jaunieši vēlas izskatīties moderni un iekļauties pūlī. Bet viņu vecāki un vecvecāki nesaprot, kāpēc bērni valkā saplēstas drēbes."
Viena lieta ir, kad vecāki rauc pieri par savu bērnu izvēli, bet pavisam citā līmenī šis jautājums nokļūst tad, kad valsts iestādes sāk vainot apģērbu sabiedrības nedienās. "Tas ir mēģinājums kontrolēt sievietes. Ir nogurdinoši, kā šie patriarhālie vīrieši slēpjas aiz tradīciju plīvura, lai pazemotu sievietes, mēģinot kontrolēt to, ko viņas valkā," saka Bušans. "Viņiem nav jaunu pretargumentu, tāpēc viņi piedāvā tos pašus vecos argumentus, ka džinsi nav mūsu kultūras sastāvdaļa, ka tie nāk no rietumiem."
Pamudina pirmo reizi uzvilkt saplēstas džinsa bikses
69 gadus vecā mediķe no Mumbajas Vidži Venkateša bija viena no tām, kura ievietoja tviterī attēlu ar sevi saplēstos džinsos.
Kā BBC norāda sieviete, tieši ministra izteikumi bija tie, kas pamudināja viņu pirmo reizi mūžā ietērpties šādā apģērbā. Viņai Ravati komentāri likušies smieklīgi un aizskaroši, tāpēc viņa paņēmusi vienas no savām biksēm un vienkārši tās sagriezusi.
You know something these are great for old girls like me with bum knees ! Why on earth did I not think of this earlier ?!?!? #RippedJeansTwitter pic.twitter.com/kIiVSjv10h
— Viji Venkatesh (@vijivenkatesh) March 18, 2021
"Man ir 69 gadi, un parasti es valkāju sari," viņa raksta. "Arī es allaž prātoju, kāpēc bērni valkā saplēstus džinsus. Bet es biju tik dusmīga par Ravati kunga pret sievietēm vērstajām piezīmēm, ka piktuma brīdī es tās sagriezu un publicēju bildi, kurās tās valkāju."
Sieviete atzīst, ka bikses ir ērtas un pat izskatoties diezgan labi, bet ministram Ravati vajadzētu uztraukties par valstiska mēroga problēmām, piemēram, vides problēmām.
