Lietuvietis lūdz izvērtēt Gorbačova atbildību par 1991.gada janvāra notikumiem
Pazīstamais lietuviešu psihologs Roberts Povilaitis, kas traģiskajos 1991.gada 13.janvāra notikumos zaudēja tēvu, vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt toreizējā Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbačova atbildību par padomju agresijas sekām, vēsta Lietuvas Televīzija.
Prokurori tuvākajā laikā gatavojas nodot tiesai 13.janvāra lietu, kurā kā aizdomās turētie figurē 69 personas.
Povilaitis lūdzis pārskatīt pierādījumus un apsvērt iespēju noteikt Gorbačovam īpašā liecinieka statusu, kas tiek piešķirts, ja pastāv informācija par iespējamu personas vainu, bet tā nav pietiekama, lai šo cilvēku kvalificētu kā aizdomās turēto.
Lietuvas prokurori jau iepriekš tika lūguši Krieviju nopratināt Gorbačovu 13.janvāra lietā, bet pirms trim gadiem paziņoja, ka saņēmuši noraidījumu.
Kā tagad norādījis Povilaitis, prokurori nav mēģinājuši nopratināt toreizējos Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļus Vadimu Medvedevu un Anatoliju Čerņajevu, kuri varētu dot liecību par Gorbačova lomu minētajos notikumos.
Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Rita Stundiene pastāstījusi, ka Povilaiša iesniegums ir saņemts un šobrīd tiek izskatīts.
Pirms trim gadiem Povilaitis vērsās pie Nobela Miera prēmijas komitejas, aicinot anulēt Gorbačovam šo augsto godalgu, kas viņam tika piešķirta 1990.gadā.
Kā tobrīd norādīja psihologs, kura tēvs līdz ar 13 citiem lietuviešiem 1991.gada 13.janvāra naktī gāja bojā PSRS drošības spēku uzbrukumā pie Viļņas televīzijas torņa, Nobela Miera prēmijas piešķiršana Gorbačovam liecina, kā šis cilvēks tobrīd Rietumos ticis idealizēts. Taču drīz pēc tam Gorbačovs pats šo godalgu apkaunojis, viņš uzsvēra.
Povilaitis pauda pārliecību, ka Gorbačovs kā valsts vadītājs bija atbildīgs "par tās bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka un Valsts drošības komitejas spēku agresīvajām darbībām, kas vērtējamas kā kara noziegumi un/vai noziegumi pret cilvēci".
"Pat ja minētie spēki toreiz darbojās bez Gorbačova rīkojuma, kā viņš pats apgalvo, tomēr viņa klusējošā piekrišana vai nevēlēšanās vēlāk izmeklēt šos notikumus un sodīt personas, kas ar bruņotu spēku (..) vērsušās pret civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, ir pietiekams pamats Gorbačova saukšanai pie atbildības saskaņā ar starptautisko krimināltiesību normām," rakstīja Povilaitis.
