Arī kaimiņos kaislības bēgļu jautājumā: Igaunijas valdība mānās un melo
Igaunijā bēgļi valsts atbalstu saņems divus gadus. No kara Āfrikā un Āzijā bēgošos cilvēkus mūsu ziemeļu kaimiņi izmitinās pa visu valsti, tos vispirms nesūtot uz patvēruma meklētāju centru. Savukārt Igaunijas valdība ar mānīšanos mēģina slēpt igauņu neapmierinātību ar gaidāmo bēgļu ierašanos.
Ne tikai Latvija, bet arī Igaunija gatavojas uzņemt bēgļus. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts apņēmusies sniegt patvērumu 150 bēgļiem un viņu izmitināšana Igaunijā tiks balstīta uz citādākiem principiem nekā Latvijā. Tomēr arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā, daļa sabiedrības protestē pret bēgļu uzņemšanu.
Igaunijas valdība melo un mānās bēgļu jautājumu lietās
Ja Igaunijas varasiestādes mēģina sabiedrību noskaņot labvēlīgi pret bēgļu uzņemšanu, tad liela sabiedrības daļa ir noskaņota pret bēgļu no kara skarto Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm uzņemšanu. Arī igauņu nacionāli noskaņotie radikāļi rīko protesta akcijas pret bēgļu uzņemšanu, viņi arīdzan bija ieradušies Rīgā atbalstīt mūsu radikāļu rīkoto piketu pret bēgļiem.
Igaunijas valdības pārstāvju mēģinājumi sabiedrībā veicināt toleranci pret bēgļiem robežojas ar mānīšanos un pat melošanu. Valdības mērķis pats par sevi nav peļams, tomēr veids, kā to mēģina sasniegt, nav gluži tīrs.
Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs intervijā plašsaziņas līdzekļiem paziņojis, ka neoficiālu piekrišanu bēgļu uzņemšanai devusi Mārdu pilsētas pašvaldība. Savukārt Mārdu pilsētas domes deputāts Nikolajs Degtjarenko savā „Facebook” profilā ierakstījis: „Pilsētas domes deputātiem prezentēts Mārdu mērijas viedoklis, kurā teikts, ka pilsēta pašlaik nav gatava uzņemt bēgļus, jo šajā ziņā nav ne pieredzes, ne resursu”. Deputāts pastāstījis, ka Mārdu pašvaldība ieplānojusi sarīkot referendumu, lai noskaidrotu vietējo iedzīvotāju domas bēgļu uzņemšanas jautājumā. Šai lietā iesaistījusies arī Igaunijas Valsts kontrole, kas nolēmusi pārbaudīt, cik pamatota ir Mārdu pašvaldības nostāja bēgļu jautājumā. Šajā sakarā visai dīvaina šķiet Iekšlietu ministrijas izplatītā informācija, ka Mārdu it kā esot gatava uzņemt bēgļus.
Vēl dīvainu mānīšanās metodi pielietojusi Igaunijas Valsts kanceleja. Igaunijas valdības birojs sabiedriskās domas izpētes kompānijai „TNS” pasūtīja pētījumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju noskaņojumu bēgļu jautājumā. 73% aptaujāto teica, ka bēgļi varētu atrast drošāku patvērumu savā dzimtenē vai tās tuvumā. Tā vietā, lai publiskoto šo viedokli, Valsts kanceleja izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka trešdaļa Igaunijas iedzīvotāju piekrīt bēgļu uzņemšanai.
Igaunijas valdības biroja preses pārstāve Eva Pāvela vēlāk taisnojās, ka „pazudušais viedoklis” no publiskotās pētījuma analīzes izņemts tādēļ, ka tas neatbilda pētījuma mērķim.
Katram Igaunijas apriņķim iedalīs desmit bēgļus
Ja Latvijā iesākumā bēgļus plānots izmitināt patvēruma meklētāju centrā Muceniekos un pēc tam viņiem sameklēt dzīvesvietu citviet valstī, tad Igaunijā bēgļus uzreiz domā „izkaisīt” pa visu valsti un viņiem nepiedāvāt dzīvošanu patvēruma meklētāju centrā Vao ciematā, kas izvietots padomju laikā celtajā sovhoza centrā.
Jāteic, ka Vao pašlaik izmitināti 72 iemītnieki un viņi visai negribīgi integrējas igauņu vidē. Piemēram, igauņu valodas kursus apmeklē tikai tie, kas to grib, un daudzi neizprot, kādēļ viņiem būtu jāmācās igauņu valoda. Kāds šo kursu apmeklētājs Tallinas laikrakstam „Eesti Paevaleht” teicis: „Kāpēc jāņogai ir tik garš nosaukums (igaunisks - punane sostar), ja tā ir tik maza?” Pašlaik Vao patvēruma meklētāju centrā dzīvo bēgļi no Ēģiptes, Kongo, Irākas, Sudānas, Irānas, Kotdivuāras, Baltkrievijas un Beninas. Puse no viņiem māk arābiski, bet otra puse - krieviski. Vairums no viņiem nekur nestrādā.
Izmitinot bēgļus pa visu valsti, igauņi cer, ka bēgļi tādā veidā ātrāk integrēsies sabiedrībā, iemācīsies igauņu valodu un sāks strādāt. Igaunija ir sadalīta 15 apriņķos un katram apriņķim plāno iedalīt desmit bēgļus, pārsvarā ģimenes no Eritrejas, Sīrijas un Irākas.
Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā pašlaik tiek spriests par bēgļu integrēšanos, tostarp arī par parandžas nēsāšanu, vajadzētu aizliegt. Ja mūsu iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņojis, ka nedrīkst šķirot, vai bēglis ir musulmanis vai kristietis, tad viņa igauņu kolēģis Hanno Pevkurs licis noprast, ka priekšroka patvērumam pienāktos kristiešiem.
Cik pabalstos saņems katrs bēglis?
Par katru bēgli Eiropas Savienība uzņemošajai valstij izmaksās no 6000 līdz 10 000 eiro. Ziemeļu kaimiņi aprēķinājuši, ka divu gadu laikā katrs bēglis valstij izmaksās vismaz 20 000. Ja Latvijā katram bēglim gada garumā plāno „uz rokas” katru mēnesi izmaksāt 256 eiro, tad Igaunija bēgļiem apņemas sniegt atbalstu divu gadu garumā.
Tomēr igauņi nedomā naudu izsniegt bēglim personīgi, bet gan to pārskaitīt par igauņu valodas kursiem, dzīvokļa īri un remontu, kā arī tulka pakalpojumiem. Uz rokas bēglis varēs saņemt tikai pabalstus, ja viņš tos pieprasīs - par pirmajiem diviem bērniem 45 eiro katram, bet par trešo un nākamajiem – 100 eiro mēnesī, iztikas minimumu – 90 eiro un bezdarbnieka pabalstu – 124,25 eiro. Tāpat bēglim varētu pienākties arī citi pabalsti, piemēram, par veselības aprūpi.
Igaunija pirmos bēgļus gaida ierodamies rudens beigās, bet Latvijā ziemā.
