Dānija jūrā būvēs salu vēja enerģijai
Dānijas valdība devusi zaļo gaismu valsts vēsturē lielākajam celtniecības projektam – mākslīgas salas būvei Ziemeļjūrā. Platībā līdzvērtīgā 18 futbola laukumiem – 120 000 kvadrātmetru – uzstādīs 200 vēja ģeneratoru, kas nodrošinās elektroenerģiju trim miljoniem mājsaimniecību.
Vēja turbīnas augstumā līdz 260 metru uzstādīs jūrā apkārt salai, tā ka kopējā platība būs vēl lielāka. Būvi iecerēts pabeigt līdz 2033. gadam, plānotās izmaksas ir vairāk nekā 28 miljardi eiro. Sala uz pusēm piederēs valstij un privātajam sektoram, nākotnē to varētu palielināt vēl trīs reizes. Uz salas ražos arī ūdeņradi rūpniecības un transporta vajadzībām.
Apgādās arī kaimiņus
Paredzams, ka vēja sala apgādās ar elektrību arī kaimiņvalstis. Iespējamos klientus neatklāj, bet Dānijas Tehniskās universitātes profesors Jakobs Ostergards intervijā BBC norāda, ka partneri varētu būt Lielbritānija, Vācija un Nīderlande.
Precīza vieta vēl nav nosaukta, zināms tikai, ka sala atradīsies apmēram 80 kilometru no krasta. Dānijas Enerģētikas aģentūra izskata divus variantus uz rietumiem no Jitlandes pussalas, abās vietās dziļums ir 26 līdz 27 metri.
Pie Bornholmas salas krastiem Baltijas jūrā plānots uzcelt vēl vienu līdzīgu, tikai mazāku salu. Jau parakstīti līgumi, ka elektroenerģiju no turienes piegādās Vācijai, Beļģijai un Nīderlandei.
Dāņi gatavojas atteikties no naftas
Dānija gatavojas tuvāko desmit gadu laikā samazināt izmešu gāzu apjomu par 70%, salīdzinot ar 1990. gadu, un līdz 2050. gadam sasniegt emisiju nulles līmeni. Decembrī Kopenhāgena paziņoja, ka pārtrauc naftas un gāzes izpēti savā Ziemeļjūras daļā.
Pērn novembrī Eiropas Savienība paziņoja par plānu elektroenerģijas ieguvi no jūrā uzstādītām spēkstacijām pieckāršot līdz 2030. gadam un 25 reizes palielināt līdz 2050. gadam.
Pagājušajā gadā elektroenerģijas patēriņā bloka dalībvalstīs pirmo atjaunojamo resursu daļa pirmo reizi pārsniedza fosilos kurināmos – 38% pret 37%, teikts klimata izmaiņu pētījumu organizācijas "Ember" un Vācijas institūta "Agora Energiewende" pārskatā. Vēja un saules spēkstaciju devums bijuši gandrīz 20%, bet ogļu – 13,2 procenti.
Aug guvums no saules un vēja
Pandēmijas laikā elektroenerģijas patēriņš visā pasaulē pērn krities, tostarp Eiropas Savienībā par 4%, tomēr pārskata autori uzskata, ka atjaunojamās enerģētikas attīstība nav ietekmēta. Saules un vēja spēkstaciju saražotās enerģijas apjoms pasaulē kopš 2015. gada ir divkāršojies, sasniedzot 10% daļu, jau līdzvērtīgu kodolspēkstacijām. Vācijā šī daļa ir jau 42 procenti, turpretim ASV tikai 12% un Ķīnā tikai desmit procentu.
Vēja spēkstacijām gan ir mīnuss – tās bieži apdraud putnus un sikspārņus. Pie atjaunojamās enerģijas avotiem pieskaita arī koksni, taču sadedzinot koks oglekli tieši izdala, un kurināmā granulās pārstrādā arī kokmateriāliem nederīgus, bet daudzām sugām vajadzīgus kokus, noplicinot meža bioloģisko daudzveidību.
