Visticamāk, lielākā daļa nosmakusi. Indijā pēc svētdienas baisās stihijas turpinās teju 200 cilvēku meklēšana

Joprojām teju 200 cilvēku ir pazuduši. Glābēji turpina meklēt izdzīvojušos. Līdz šim ir atrastas 32 cilvēku mirstīgās atliekas. Cerības, ka tiks atrasts kāds izdzīvojušais, sāk izgaist.

Vairāki ciemati nogruvuma dēļ nu ir norobežoti no ārpasaules. Neilgi pēc nogruvuma ar helikopteru izdevies izglābt 126 cilvēkus, bet vēl 12 vīrus pēc septiņām stundām izdevies izrakt no aizgruvuša tuneļa.

Kā stāsta viens no izglābtajiem strādniekiem, tās bijušas septiņas briesmīgākās stundas viņa dzīvē. Viņš kopā ar citiem vīriem strādājis aptuveni 300 metru no ieejas 3,8 kilometrus garā tuneļa iekšienē. Sākotnēji viņi domājuši, ka uzsprādzis gāzes balons. Tunelis nogruvuma rezultātā aizsprostots, bet par laimi vienam no vīriešiem līdzi bija mobilais telefons. Lai arī mobilie sakari bijuši traucēti, strādniekiem izdevies sazināties ar glābējiem. No ūdens vīrieši paglābušies, stāvot uz ekskavatora. Apkārt valdījusi pilnīga tumsa.

Nogruvuma dēļ tuneļos tika ieslodzīti vēl vairāki desmiti strādnieku, kuri netālu no lavīnas izpostītā aizsargdambja būvēja pazemes tuneļus jaunai spēkstacijai.

Viens no vīriešiem, kuram izdevās izglābties no stihijas posta, bija arī Virendra Kumars Gautams. Svētdien ap plkst. 11 no rīta viņš izdzirdējis saucienus no tuneļa ārpuses, kas likuši vīriem evakuēties. Viņš nekavējoties pavēlēja savai komandai doties ārā. Gautams atceras, ka pēkšņi visu komandu pārsteidzis tunelī ieplūstošais ūdens. Vīri steigušies laukā no tuneļa pa izbūvētajām evakuācijas kāpnēm.

Viņu izraktā tuneļa posms bija tikai aptuveni 4,5 metrus (14,5 pēdas) augsts, bet ūdens ātri sasniedza aptuveni 3,5 metru augstumu.

Pēc 90 minūtēm visi strādnieki bijuši drošībā. Tomēr citiem tā nav paveicies. Tuneļos joprojām ir ieslodzīti cilvēki, un varas iestādes apgalvo, ka tie, kas atrodas iekšā, iespējams, nav izdzīvojuši, ja vien gruveši kaut kādā veidā nav aizkavējuši ūdens ieplūšanu, atstājot pietiekoši daudz gaisa, lai vīri varētu elpot.

Glābēji stāsta, ka aizgruvuši četri sānu tuneļi un galvenais tunelis. Izdevies atbrīvot aptuveni 90 metru, bet dubļi un akmeņi joprojām traucē piekļūt cilvēkiem.

Nav īsti skaidrs, kas izraisīja ledāja nogruvumu. Indijas iekšlietu ministrs Amits Šahs sacīja, ka zemes nogruvums izraisīja "sniega lavīnu", kas izpletās 14 kvadrātkilometros, izraisot straujus plūdus. Savukārt plūdi skāruši pat 100 kvadrātkilometrus.

Ģeologi joprojām pēta, kāpēc noticis nogruvums. Kā norāda Kalgari Universitātes Ģeozinātnes katedras profesors doktors Dens Šugars, sabrukušais ledājs bijis ļoti stāvs. Visticamāk, nogruvis ne tikai ledājs, bet arī akmens zem tā.

Lai gan Indijas amatpersonas svētdien notikušo traģēdiju sauc par negaidītu, zināms, ka Himalaju kalnu reģions jau ilgstoši ir pakļauts plūdu un zemes nogruvumu riskam. Himalaju ledāji ir pakļauti temperatūras svārstībām cilvēku izraisīto klimata izmaiņu dēļ. Kūstot ledum, ledāji kļūst nestabili un sāk kustēties. 2019. gada pētījums atklāj, ka Himalaju ledāji šobrīd kūst divreiz ātrāk, nekā pagājušajā gadsimtā, katru gadu zaudējot gandrīz pusmetru ledus.

Savukārt citi speciālisti norādījuši, ka nogruvumu varēja izraisīt arī būvniecības procesi ledāja tuvumā.