Krievijā pērn reģistrēts dramatisks mirstības pieaugums

Krievijas federālā statistikas dienesta "Rosstat" sākotnējās aplēses liecina, ka pagājušajā gadā mirstība palielinājusies par 17,9%, salīdzinot ar 2019.gadu, atklāja Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova.

"Šī pārmērīgā mirstība ietver mirstību Covid dēļ," sacīja Goļikova.

"Rosstat" dati liecina, ka no aprīļa, kad Krieviju skāra jaunā koronavīrusa pandēmija, līdz decembrim Krievijā reģistrēti 162 429 nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19.

Visvairāk cilvēku no Covid-19 miruši decembrī, kad no dzīves aizgājuši 44 435 Covid-19 slimnieki.

No tiem 31 550 cilvēkiem par nāves cēloni tiek uzskatīts Covid-19, bet 12 885 cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar jauno koronavīrusu, galvenais nāves cēlonis ir cits, liecina "Rosstat" dati.

Kopumā Krievijā 2020.gadā miruši 2,12 miljoni cilvēku. 2019.gadā Krievijā tika reģistrēti 1,8 miljoni nāves gadījumu.

Pandēmija ir pastiprinājusi demogrāfisko krīzi, ko Krievija piedzīvo kopš Padomju Savienības sabrukuma.

Pērn iedzīvotāju skaits Krievijā saruka par vairāk nekā 510 000, kas ir lielākais kritums 15 gadu laikā, liecina janvāra beigās publicētie oficiālie statistikas dati.

Krievija ir lepojusies ar savu reakciju uz pandēmiju, norādot uz zemo mirstību kā pierādījumu panākumiem.

Taču ilgu laiku Krievija publicēja tikai daļējus datus par pandēmijas upuru skaitu, pie Covid-19 upuriem pieskaitot tikai tos, kuriem Covid-19 autopsijā atzīts par galveno nāves cēloni.

Krievijā līdz šim reģistrēti tikai 77 068 Covid-19 izraisīti nāves gadījumi.

Atšķirībā no pavasara, kad Krieviju pirmo reizi skāra pandēmija, rudenī, sākoties otrajam vīrusa vilnim, Krievija ieviesa karantīnas režīmu, un kopš decembra sabiedrībai pieejama Krievijā izstrādātā Covid-19 vakcīna "Sputņik V".

Pēdējā laikā varasiestādes ziņo, ka epidemioloģiskā situācija sāk uzlaboties un Maskavā ierobežojumi ir gandrīz pilnībā atcelti.

Goļikova šodien sacīja, ka janvārī reģistrēti par 11% mazāk ar vīrusu saistītu nāves gadījumu nekā decembrī.