FOTO: ciematā Horvātijā pēc zemestrīces uzradusies 51 bedre; jaunas parādās katru dienu
Mēnesi pēc spēcīgās zemestrīces Petrinjas pilsētā Horvātijā 25 kilometru attālumā no pazemes grūdienu epicentra, Mečenčanu ciematā, katru dienu parādās pa kādam jaunam caurumam zemē. Metriem platās un dziļās bedres uzradušās gan uz lauksaimniecības zemēm, gan cilvēku māju tuvumā.
Līdz janvāra beigām bija saskaitīts, ka kopumā apkārtnē izveidojies 51 šāda veida caurums, bet vienlaikus esošie kļūst arvien lielāki.
Pēc zemestrīces Horvātijā ik dienu parādās vismaz viena jauna bedre. Vietējie raizējas
Mēnesi pēc spēcīgās zemestrīces Petrinjas pilsētā Horvātijā 25 kilometru attālumā no pazemes grūdienu epicentra Mečenčanu ciematā katru dienu parādās pa ...
Lielākais ir 30 metrus plats un 15 metrus dziļš, taču lielākā daļa šo bedru ir piepildītas ar ūdeni, kas apgrūtina mērījumus.
Vietējie iedzīvotāji raizējas, jo dažas bedres ir tuvu mājām un kļūst lielākas, nepielūdzami "tuvojoties" ēkām.
Ciemata ļaudis medijiem zinājuši stāstīt, ka pirmās bedres šeit parādījās divas dienas pirms katastrofas, bet pēc 29. decembra, kad Petrinju skāra 6,4 magnitūdu spēcīga zemestrīce, sāka augt kā sēnes pēc lietus.
Tomēr eksperti norāda, ka tukšumi šeit karsta procesa rezultātā ar laiku parādītos arī tad, ja šī zemestrīce nebūtu notikusi.
Jauns.lv jau vēstīja, ka mēnesi pēc spēcīgās zemestrīces Petrinjes pilsētā un apkārtējos ciemos aizvien valda postaža.
Posts, drupas, iznīcība. Mēnesis pēc stiprās zemestrīces Horvātijā
Tuvojoties 2020. gada noslēgumam, spēcīga 6,4 magnitūdu zemestrīce satricināja Horvātijas pilsētu Petrinju. Mēnesi pēc stihijas tur aizvien valda postaža.
Zemestrīce notika jau tā sarežģītā 2020. gada izskaņā - 29. decembra naktī, nogalinot vairākus cilvēkus un nodarot prātam neaptveramus postījumus cilvēku īpašumiem un infrastruktūrai. Zemestrīce bija jūtama arī galvaspilsētā Zagrebā, kur martā jau bija notikusi postoša stihija, radot milzīgus finansiālus zaudējumus, gan kaimiņvalstīs.
Palīdzību Horvātijai sniegušas gan citas valstis, gan Eiropas Savienība (ES), no ES Solidaritātes fonda piešķirot 683,7 miljonu eiro dabas katastrofas seku novēršanai.
