Eiropas valstis atsāk atraidīto afgāņu deportēšanu
Vairākas Eiropas valstis atsākušas deportēt atraidītos afgāņu patvēruma meklētājus, trešdien paziņojušas Afganistānas amatpersonas.
Jaunā koronavīrusa dēļ deportēšanas reisi pēdējos mēnešos nenotika.
Taču tagad Vācija, Austrija, Zviedrija, Bulgārija un Ungārija atsākušas deportēšanu.
Trešdienas rītā Kabulā ieradās 11 atraidītie patvēruma meklētāji, kas deportēti no Austrijas un Bulgārijas, paziņoja Afganistānas Bēgļu un repatriācijas ministrijas amatpersona.
Čarterreiss ar desmit patvēruma meklētājiem no Austrijas un vienu no Bulgārijas nolaidās plkst.10.10 (plkst.7.49 pēc Latvijas laika) Hamida Karzai starptautiskajā lidostā Kabulā, apstiprināja lidostas amatpersonas.
Bija plānots, ka ar to pašu lidmašīnu tiks deportēti arī vairāki afgāņu patvēruma meklētāji no Zviedrijas, bet ar Covid-19 saistītu jautājumu dēļ tas nenotika, pavēstīja kāda Afganistānas amatpersona. Savukārt Afgāņu migrācijas asociācijas vadītājs Zviedrijā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis, ka deportēšanu novērsuši aktīvisti.
Afganistānas amatpersona Kabulā informēja, ka arī Ungārija gribējusi deportēt vairākus afgāņus, bet Afganistāna pret to protestējusi, jo tas esot pretrunā abu valstu starpā noslēgtajam līgumam.
Arī Vācija grasās deportēt vēl vienu atraidīto afgāņu patvērumu meklētāju grupu. Reiss no Vācijas, kas nav deportējusi afgāņus jau deviņus mēnešus, plānots ceturtdien, liecina amatpersonu sniegtā informācija.
Afgāņu izraidīšana tiek vērtēta pretrunīgi, un kritiķi apgalvo, ka Afganistāna joprojām esot pārāk bīstama, lai patvēruma meklētājus varētu sūtīt atpakaļ, jo talibi un teroristu grupējums "Islāma valsts" regulāri uzbrūk civiliedzīvotājiem.
