Igaunija piecos gados cer saņemt no ASV 200 miljonus eiro pretgaisa aizsardzības attīstīšanai
Igaunija turpmākajos piecos gados cer saņemt no ASV 200 miljonus eiro pretgaisa aizsardzības attīstīšanai, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.
"Esam lūguši gandrīz 200 miljonus eiro līdz 2025.gadam, lai ar sabiedroto palīdzību nostiprinātu pretgaisa aizsardzību," radiostacijai "Vikerraadio" sacījis Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclers Kristjans Priks. "Visas pazīmes liecina, ka jaunā [ASV] administrācija nemainīs nostāju šai jautājumā - pastiprināt Eiropas sabiedroto aizsardzību, ja viņi paši arī tajā piedalās."
Pēc ministrijas kanclera teiktā, lai gan ASV ārpolitika ir atkarīga no tā, kas ieņem prezidenta amatu, tomēr finanšu jautājumos saskaņā ar tradīciju būtiska loma ir Kongresam.
"Kongresā reāli ir atbalsts sekmīgu sabiedroto finansēšanai, un nekas neliecina, ka šī situācija mainītos. Pretgaisa aizsardzības jautājumā mums ir labi kontakti gan praksē, gan attiecībā uz finansējumus," norādījis Priks.
Viņš atzinis, ka par vienu no Igaunijas aizsardzības spēju vājajām vietām uzskatāma vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums, tomēr vienlaikus norādījis, ka šai jomā būtu aplami pārlieku paļauties tikai uz kādu vienu elementu, tādēļ jārunā par kompleksu pretgaisa aizsardzību, kur svarīga loma ir gan tuva, gan vidēja, gan tāla darbības rādiusa aizsardzībai.
Kā izteicies Aizsardzības ministrijas kanclers, minimālas jaudas vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas izveide izmaksātu vairāk par 200 miljoniem eiro un tās uzturēšanas izdevumi gadā sasniegtu aptuveni desmito daļu pirkuma cenas.
"Runājot par sadarbību ar ASV, mēs domājam daudzas darbības. Pirmām kārtām mums jāpilnveido un jānostiprina esošās sistēmas, attīstot sensorus un vadības sistēmas, kas nozīmē arī papildu radarus un sakaru sistēmas, un tad mēs radīsim iespējas izmantot reģionā sabiedroto vidēja un nepieciešamības gadījumā arī tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas un savienot tās ar citām mūsu militārajām sistēmām," viņš stāstījis.
Priks uzsvēris, ka tas nenozīmēs veidot jaunas sabiedroto bāzes Igaunijā, bet gan attīstīt sakaru un vadības sistēmas, kas spētu nodrošināt informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, lai viņi vajadzības gadījumā varētu spert nepieciešamos soļus, piemēram, iedarbināt pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" vai NASAMS.
"Paturēsim prātā, ka pretgaisa aizsardzībā mēs runājam par sistēmu, kas aptver visu NATO un ar kuru integrētas arī sabiedroto lidmašīnas, kuras var atrasties visai tālu no mums, bet tām vajadzīga informācija par to, kas notiek mūsu gaisa telpā, lai pieņemtu lēmumu par tās aizsardzību," piebildis Aizsardzības ministrijas kanclers.
Viņš atgādinājis, ka pēdējo gadu laikā Igaunija ik gadus saņēmusi no sabiedrotajiem atbalstu pārdesmit miljonu eiro apmērā, bet vienu gadu atbalsta apmērs sasniedzis aptuveni 50 miljonus eiro.
Igaunijas aizsardzības budžetā nākamgad aizsardzībai atvēlēti 645 miljoni eiro jeb 2,3% iekšzemes kopprodukta.
