Lietuvas e-veselības sistēmas informācija uzrāda lielāku Covid-19 upuru skaitu nekā Statistikas departamenta dati

Pēc piektdien publiskotajiem Statistikas departamenta datiem, šī slimība Lietuvā prasījusi 764 cilvēku dzīvības, bet, kā ziņu aģentūru BNS informējis Lietuvas Reģistru centrs, e-veselības sistēmā sniegta informācija par 917 tās izraisītiem nāves gadījumiem.

"Veselības aprūpes speciālisti e-veselības sistēmā snieguši datus par 917 cilvēkiem, kuru miršanas apliecībā norādīts nāves cēlonis, kas apzīmēts ar kodu U07.1 ("slimība Covid-19, vīruss konstatēts")," aģentūrai piektdien atsūtītajā komentārā norādījis Reģistru centra pārstāvis Mindaugs Samkus.

Pēc viņa vārdiem, Nacionālais sabiedrības veselības centrs (NVSC) pašlaik neņem mirstības statistiku no e-veselības sistēmas.

"Mirstības un nāves cēloņu statistika šobrīd tiek sniegta tikai Higiēnas institūtam. Mēs nezinām, kur NVSC iegūst datus par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem," skaidrojis Samkus.

Savukārt NVSC norāda, ka saskaņā ar esošo kārtību informācija par nāves gadījumiem tiek saņemta no ārstniecības iestādēm norādītajā formā.

"Parādoties informācijai par lielāku nāves gadījumu skaitu, kuri, iespējams, bijuši saistīti ar Covid-19, NVSC rakstveidā vērsies pie Reģistru centra, lūdzot sniegt datus par visiem Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem, kas reģistrēti Elektroniskajā veselības pakalpojumu un sadarbības infrastruktūras informācijas sistēmā, norādot detalizētu informāciju," aģentūrai sacījusi NVSC pārstāve Justīna Petravičiene.

Tikmēr Statistikas departaments, komentējot mirstības rādītāju nesakritību, norādījis, ka e-veselības informācijas sistēmas datus nevar uzskatīt par drošiem, tomēr solījis datus pārrēķināt.

"E-veselības sistēmā apkopotos datus par nāves cēloņiem nevar vērtēt kā ticamus, tādēļ tie tiek nosūtīti Higiēnas institūtam, kas datus sakārto un publisko informāciju par nāves cēloņiem," teikts departamenta paziņojumā. "Departaments noteiktajā kārtībā publisko datus par Covid-19 izraisītajiem nāves gadījumiem, ko apkopo NVSC saskaņā ar ārstu iesniegtajām U07.1 veidlapām.

Arī Statistikas departaments šai jautājumā vērsies Reģistru centrā.

"Ņemot vērā visus datus un kopā ar Higiēnas institūtu un Nacionālo sabiedrības veselības centru novērtējot to kvalitāti un ticamību, departaments publiskos pārrēķinātos Covid-19 mirstības rādītājus," teikts tā sniegtajā komentārā.

Higiēnas institūts savukārt norāda, ka kopējais Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits var būt pat lielāks nekā tas, ko ārsti ievadījuši e-veselības sistēmā, jo var ietvert arī dažus gadījumus, kad Covid-19 nav norādīts kā galvenais nāves cēlonis, taču visa slimības norise liecina, ka pacients miris no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības.

Kā pastāstījusi institūta nāves gadījumu un to cēloņu monitoringa nodaļas vadītāja Rūta Ustinavičiene, statistika par nāves cēloņiem tiek paziņota, izanalizējot visas attiecīgajā laikposmā saņemtās miršanas apliecības. Līdz šim iestāde oficiāli sniegusi informāciju par mirstības rādītājiem līdz septembrim, bet nākamnedēļ gatavojas publiskot oktobra datus.

"Ārsti bieži mēdz ierakstīt "sirds apstāšanās", bet mūsu statistikā jūs neatradīsies [nāves cēloni] "sirds apstāšanās", jo, cilvēkam mirstot, sirds apstājas vienmēr. Mums jāzina cēlonis, kādēļ sirds apstājusies," viņa piebildusi.