Ko tādu dara tikai Ķīnā: kā iegūt dzelzs kājstarpi?

“Dzelzs kājstarpes kung fu” prakses pamatā ir uzņemt sitienu ar atvēzētu, 2 metrus garu un 40 kilogramu smagu baļķi savā kājstarpē. Vietējais kung fu meistars Vangs Lutai (65), kurš šo praksi pielieto jau pusgadsimtu un radījis divus bērnus, apgalvo, ka šāds treniņš auglībai nekaitē. Viņš uzsver: ja tas būtu veselībai kaitīgs, tad neviens ar to nenodarbotos. Tam nepieciešams ilgstošs treniņš un metode ir iekšēji praktizēt elpošanu, bet ārēji – muskuļu un kaulu izturību. Tieši tāpat, kā tas ir tradicionālajā kung fu cīņas mākslā.

Šis “Tongbeiquan” jeb “spēka atdeve pretsitienā” kung fu paveids tiekot praktizēts jau 300 gadus dažādās Ķīnas provincēs. Meistari dalās pieredzē, ka viņu jaunībā pilsētās esot bijuši pat vairāki simti šā cīņas mākslas paveida piekopēji. Šobrīd to skaits samazinājies desmit reižu, tāpēc meistari uzsver nepieciešamību to nodot tālāk citiem un paturēt ķīniešu tradīcijās.

“Kamēr vien, praktizējot šo kung fu veidu, tu turpini pārkāpt savas izturības robežas un pacietīgi tajā ieguldi darbu, pēcāk sajūtas ir lieliskas!” norāda meistars Lutai.

Tas esot ne tikai “dzelzs kājstarpes” treniņi, bet šādā veidā trenētas tiek arī acis, deguns, pakausis, krūtis un citas ķermeņa daļas. Meistari uzskata, ka šāda prakse palīdz stiprināt fizisko stāvokli un pēc mācību un treniņu procesa beigšanas cilvēks spēj baudīt fiziskos atalgojumus. Vangs Lutai ir entuziasma pilns nodot šo praksi arī nākamajām paaudzēm. Viņa sapnis esot šo treniņu popularizēt un izplatīt visā Ķīnas reģionā.

Lutai kolēģis, 60 gadu vecais Tangs Baokai, atzīmē, ka kājstarpe ir ķermeņa vājākā vieta, tāpēc, šādā veidā to stiprinot, tā kļūst spēcīga kā dzelzs. Parasti cilvēki šādus sitienus neesot spējīgi uzņemt, jo tas nav pierasts. Toties kung fu praktizētājiem sekas neesot jūtamas.