Vai mudinājums upurēties? Šveices senioru organizācija kritizē valsts ārstu aicinājumu

Senioru pārstāvju organizācija "Pro Senectute Schweiz" norāda, ka ārstu uzsaukums cilvēkiem ir pārsteidzīgs un pārspīlēts, tomēr mediķi uzsver, ka vēlmju piefiksēšana ir svarīga pašreizējā smagajā realitātē, rūpējoties par kritiski slimiem pacientiem pandēmijas laikā.

Veselības aprūpes sistēmai cīnoties ar pieaugošo inficēšanās līmeni, mediķi, kuri šobrīd strādā ierobežotu un izsīkstošu resursu apstākļos, dažkārt var nonākt ļoti smagas izvēles priekšā. Šie pandēmijas ētiskie aspekti, kas skar Covid-19 pacientu ārstēšanu, tiek diskutēti daudzviet Eiropā. Kā zināms, arī Latvijā jau pavasarī tika pieņemts plāns par to, kā ārstam rīkoties, ja veselības aprūpes sistēma nonāks kritiskas pārslodzes līmenī.

Arī turīgajā un labklājīgajā Šveicē resursu ir tik, cik to ir, un gultu skaits reanimācijās sarūk strauji, tāpēc Šveices Intensīvās aprūpes medicīnas biedrība (SGI) pagājušajā nedēļā aicinājusi riska grupu cilvēkus, tostarp seniorus virs 60 gadiem, kā arī personas ar citām saslimšanām, piemēram sirds slimībām vai diabētu, izteikt savas vēlmes, "uzliekot" tās uz papīra, kur būtu pausts, ko cilvēks vēlas, ja notiks sliktākais.

"Tas palīdzēs gan jūsu pašu radiem, gan intensīvās terapijas nodaļu komandām, tām pieņemot lēmumu par to, kā jānotiek ārstēšanai, ņemot vērā pacienta individuālās vēlmes," skaidroja biedrībā.

Vienlaikus pārstāvji no "Pro Senectute Schweiz" uzsver, ka SGI aicinājums mierīgajos laikos būtu saprātīgs, taču šobrīd rada iespaidu par steidzamu vajadzību pieņemt lēmumu, tomēr šāds lēmums īsā laika posmā nevar tikt pieņemts un prasa rūpīgu apdomāšanos. Tāpat pārstāvji norāda, ka SGI uzsaukums atbilst pilnīgai ārkārtas situācijai, kādā Šveice vēl nemaz nav nonākusi.

SGI prezidents Tīrijs Fumo, kurš arī ir reanimācijas ārsts Šveices pilsētā Nionā, uzsvēra, ka biedrības paziņojuma nodoms nav izdarīt spiedienu uz cilvēkiem, lai atbrīvotu gultas, bet gan iedrošinājums padomāt par priekšdienām.

"Tas nav mudinājums upurēties. Tas ir mudinājums uzņemties atbildību par savu autonomiju," Fumo paskaidroja.

Šveicē jau ir sen iedibinātas asistēto pašnāvību tradīcijas, tāpēc cilvēki pie šī jautājuma jau ir pieraduši un, iespējams, spēj vieglāk pieņemt lēmumu par savām dzīves norieta vēlmēm.

Šajā valstī otrā viļņa laikā jauno gadījumu skaits palielinās eksplozīvā tempā. Ja pirms nedēļas bija reģistrēti 100 000 inficēšanās gadījumi, tad vēl nedēļu vēlāk saslimuši bija jau 290 000 cilvēki. Ik dienu Covid-19 statistiku te papildina vairāki tūkstoši jaunatklāto gadījumu. Ar Covid-19 Šveicē miruši jau vairāk nekā 3500 cilvēki.

Kā ir citur Eiropā?

Antonio Kucoli, kurš līdz jūlija beigām vadīja Kremonas slimnīcas reanimācijas nodaļu Itālijas ziemeļos, sacīja, ka martā un aprīlī, kad situācija ar Covid-19 bija visdramatiskākā, daži pacienti pašaizliedzīgi atteicās no ārstēšanas.

Itālijā ir pieņemta deklarācija par atteikšanos no invazīvas ārstēšanas (piemēram, plaušu ventilācijas ierīce), tomēr šajā katoļticīgajā valstī mediķi var atteikties pildīt pacienta gribu, pamatojoties uz to, ka tas ir pretrunā ar viņu ticību, skaidro Kucoli.

Durhamas universitātes profesore, kura specializējas medicīnas juridiskajos aspektos un daudz runājusi par medicīnas ētiku, norāda, ka pandēmija pastiprinājusi dilemmu par to, kā pareizi runāt ar cilvēkiem, kuriem Covid-19 rada risku; kā runāt par sliktākajiem iespējamajiem scenārijiem.

Viņa uzsver, ka neviens nedrīkstētu justies piespiests, tomēr izvairīšanās no šādas sarunas patiesībā var laupīt cilvēkam iespēju saņemt tādu ārstēšanu, kas atbilst viņa vēlmēm.

Savukārt Vācijā jautājumi par pacientu prioritizēšanu pandēmijas laikā jau nonākuši tiesas kompetencē, kur tiek skatīts, kā būtu jārīkojas, ja slimnīcas kļūtu tik pārslogotas, ka nāktos izvēlēties - kuru ārstēt un kuru nē. Prasības iesniedzēji ir cilvēki ar invaliditāti un citām hroniskām saslimšanām, kuri lūdza Vācijas Federālo konstitucionālo tiesu, kas bāzēta Kārslrūē, likt Vācijas valdībai ieviest skaidrus noteikumus, jo viņi baidās, ka pretējā gadījumā viņu grupas pārstāvji var nonākt neizdevīgākā pozīcijā attiecībā pret citiem pacientiem. Tiesa gan paudusi šaubas, vai tai vajadzētu uzņemties šo lomu.

Šveices franciski runājošajā daļā Ženēvas ezera apkaimē inficēšanās apjomi ir vieni no augstākajiem Eiropā, un dažas slimnīcas pat bija spiestas pārvietot savus pacientus ar helikopteru citur, tostarp uz valsts vāciski runājošo daļu, kur inficēšanās apmēri ir zemāki.

Fotogalerijā: kā notiek Covid-19 pacienta transportēšana ar helikopteru no Beļģijas uz Vāciju