ES iekšlietu ministri nākamnedēļ rīkos ārkārtas sanāksmi saistībā ar migrācijas krīzi
Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri 22.septembrī rīkos vēl vienu sanāksmi saistībā ar migrācijas krīzi pēc tam, kad pirmdien ministri panāca principiālu vienošanos par 120 tūkstošu papildu bēgļu sadali starp ES valstīm, tomēr nespēja vienoties par kvotām.
ES Padomē prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Žans Aselborns paziņoja, ka "ārkārtas" sanāksmes mērķis ir vienoties par plānu par bēgļu sadali no Grieķijas, Itālijas un Ungārijas.
"Šajā gadījumā [Luksemburgas] prezidentūra vēlas, lai Padome pieņem lēmumu par pagaidu mehānismu par 120 000 personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu no dalībvalstīm, kuras ir pakļautas lielām migrācijas plūsmām," norādīja Luksemburgas valdība.
Jau vēstīts, ka Austrija, Slovākija un Vācija otrdien aicināja nākamnedēļ rīkot īpašu Eiropas Savienības (ES) samitu saistībā ar migrantu krīzi. Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka viņa un Austrijas kanclers Verners Faimans esot rosinājuši Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam rīkot ārkārtas samitu.
Savukārt Tusks mikroblogu vietnē "Twitter" paziņoja, ka lēmumu pieņems ceturtdien.
Merkele norādīja, ka bēgļu uzņemšanas problēmu var atrisināt tikai visas ES līmenī. Merkele uzsvēra, ka samitā netiks galvenokārt runāts par valstu kvotām. Merkele arī distancējās no Vācijas iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra izteikumiem par ES finansējuma samazināšanu valstīm, kuras noraidīs bēgļu kvotas.
Samitā būtu jāizskata iespējas, kā palīdzēt bēgļu izcelsmes valstīm, kā palīdzēt Turcijai uzņemt Sīrijas bēgļus, kā arī ES valstīm, kuras saskaras ar vislielāko migrantu pieplūdumu.
ES valstu iekšlietu un tieslietu ministri pirmdien sanāksmē Luksemburgā panāca principiālu vienošanos par 120 tūkstošu papildu bēgļu sadali starp ES valstīm, tomēr viņiem neizdevās vienoties par sadales kvotām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers 9.septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, atbilstoši kuram starp ES valstīm būtu jāsadala vēl 120 tūkstoši bēgļu, kuri jau atrodas Grieķijā, Itālijā un Ungārijā. Latvijai būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, taču Latvijas valdība tam nav piekritusi, jo pret to iebilst divi valdošās koalīcijas politiskie spēki - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA).
