foto: AP/Scanpix
Vairāki ASV diplomāti Ķīnā un Krievijā sūdzējušies par dīvainiem simptomiem vairāku mēnešu garumā
ASV vēstniecība Kubas galvaspilsētā Havanā, kur no līdzīgiem simptomiem 2016. un 2017.gadā cieta vairāk nekā 40 ASV diplomātu.
Pasaulē
2020. gada 20. oktobris, 12:43

Vairāki ASV diplomāti Ķīnā un Krievijā sūdzējušies par dīvainiem simptomiem vairāku mēnešu garumā

Jauns.lv / LETA

Vairākiem ASV diplomātiem un izlūkdienestu darbiniekiem, kas strādājuši ASV pārstāvniecībās Ķīnā un Krievijā, bijušas veselības problēmas, kas ir līdzīgas amerikāņu diplomātu Havanā pieredzētajām - stipras galvas sāpes, reiboņi, redzes pasliktināšanās un atmiņas zudums, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz avotiem izlūkdienestos.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

2018.gadā vairāk nekā desmit ASV diplomātu Ķīnā sākuši sūdzēties par dīvainiem simptomiem, kas attīstījušies vairāku mēnešu garumā.

Viņi nosūtīti uz apsekošanu Pensilvānijas universitātes medicīnas centrā, kur speciālisti atzinuši, ka viņi "saņēmuši smadzeņu traumu ārējas iedarbības rezultātā".

Vismaz viens cilvēks, Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) līdzstrādnieks Marks Polimeropuloss, kas strādājis Maskavā, ir pārliecināts, ka viņš ir mīklaina uzbrukuma upuris.

Atrodoties 2017.gadā Maskavas viesnīcas numuriņā, viņam pēkšņi uznācis spēcīgs reibonis, kas ar laiku pārgājis migrēnā. Rezultātā viņš bijis spiests pamest darbu izlūkdienestā 48 gadu vecumā.

Atšķirībā no incidentiem Havanā, kur 2016. un 2017.gadā cieta vairāk nekā 40 ASV diplomātu, oficiālā Vašingtona informāciju par šiem incidentiem nav publiskojusi un nav ziņojusi, ka amerikāņi kļuvuši par uzbrukumu upuriem, kaut arī daudzi eksperti uzskata, ka tie ir uzbrukumi, pēc visa spriežot, izmantojot mikroviļņu starojumu.

Kā ticamākais uzbrukumu organizētājs tiek minēta Krievija, it īpaši zinot, ka tā strādājusi pie ieročiem, kas izraisa smadzeņu traumas, norāda laikraksts.

CIP direktore Džīna Haspela pagaidām nav pārliecināta, ka tie ir bijuši uzbrukumi ar nezināmu ieroču izmantošanu, bet Valsts departamenta vadība laikrakstam norādījusi, ka šobrīd nav nonākusi pie vienota slēdziena par incidentu iemesliem.