Azerbaidžāna paziņo, ka Armēnija apšauda teritoriju ārpus Karabahas konflikta zonas

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka armēņu spēku izšauta raķete ceturtdien trāpījusi netālu no Ordubas, Azerbaidžānas Nahičevānas apgabalā, Neviens cilvēks nav zaudējis dzīvību.

Armēnijas aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana noraidīja Azerbaidžānas puses apgalvojumus, uzstājot, ka raķetes uz Nahičevānas apgabalu nav izšautas.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši 633 armēņu karavīri.

Azerbaidžānas puse ziņas par saviem kritušajiem nesniedz.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Krievija uzņēmusies vadošo lomu centienos izbeigt pašreizējo Karabahas krīzi, un trīspusējās sarunās Maskavā naktī uz sestdienu ar Armēniju un Azerbaidžānu izdevās panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu no sestdienas plkst.12.

Kaut arī sākotnēji tika saņemti pozitīvi signāli, ka pamiers pamatā tiek ievērots, kaujas drīz vien atsākās.

Krievija, Eiropas Savienība, Irāna un ASV mudinājušas puses ievērot pamieru.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.