Pētniece: ar slēpto inaugurāciju Lukašenko turpina uzsākto kursu

Pētniece akcentēja, ka Baltkrievijas Konstitūcija nosaka, ka pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas, divu mēnešu laikā ir jānotiek inaugurācijai, lai prezidents varētu oficiāli stāties amatā.

Pirmo reizi Baltkrievijas vēsturē inaugurācija netika izsludināta dažas dienas pirms tās notikšanas, jo tas politiski ir ļoti svarīgs notikums, kurā parasti tiek iesaistīta visa sabiedrība, savukārt uz inaugurāciju tiek aicināti ministri, valdības pārstāvji, diplomātiskais korpuss un dažādu sektoru sabiedrības pārstāvji, skaidroja Livdanska.

Pēc pētnieces paustā, šajā reizē uz inaugurāciju netika uzaicināts diplomātiskais korpuss un klātesošs nebija arī Krievijas vēstnieks Minskā Dmitrijs Mezencevs.

Livdanskas ieskatā, slepenā inaugurācija norāda uz to, ka Lukašenko, visticamāk, nevēlējās, lai inaugurāciju aizēnotu protesta akcijas pie Neatkarības pils, kas vēl vairāk grautu viņa leģitimitāti kā valsts līderim. Tomēr pētniece vērsa uzmanību uz to, ka notikusī inaugurācija savā veidā pārkāpj Baltkrievijas likumdošanu.

Pētniece pavēstīja, ka neleģitīmā inaugurācijas puse ir tā, ka to nepārraidīja ne radio, nedz arī televīzijā. Baltkrievijas likuma "Par prezidentu" 10.pantā noteikts, ka par inaugurāciju jāpaziņo laicīgi. Informācija par inaugurāciju tika translēta "Telegram" kanālos. Līdz šim šādi nebija noticis nevienā no iepriekšējām prezidenta inaugurācijām, par notikušo informējot visu sabiedrību, bet inaugurācijā piedaloties plašam lokam valdības pārstāvju, kā arī diplomātiskajam korpusam.

Livdanska norādīja, ka inaugurācija notika slepenībā, jo Lukašenko, visticamāk, nevēlējās, lai notiktu papildus protesti, izsaucot asu reakciju no sabiedrības. Viņas ieskatā, Lukašenko vēlējās pēc iespējas ātrāk aizvadīt inaugurāciju, jo atrašanās prezidenta amatā ļautu viņam slēgt dažādas vienošanās un nolīgumus, piemēram, ar Krieviju, ja tādas ir paredzētas.

"Ar šādu soli Lukašenko rāda baltkrievu un arī starptautiskajai sabiedrībai, ka viņš ir leģitīms Baltkrievijas līderis un ar viņu ir jārēķinās, pat tad, ja sabiedrība to neatbalsta," sacīja Livdanska.

Viņa pieminēja, ka Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri paziņojuši, ka tad, kad beigsies Lukašenko esošās prezidentūras termiņš ES viņu neatzīs par leģitīmu prezidentu. Tomēr pētniece uzsvēra, ka situācija ir apgrūtinoša tādēļ, ka jaunas vēlēšanas joprojām nav notikušas un spēkā esoši ir Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālie dati.

Livdanska akcentēja, ka ES, arī Latvijas ārlietu ministrs ir teicis, ka patlaban ir grūti pierādīt, ka vēlēšanu rezultāts ir neleģitīms un ne jau tādēļ, ka nebūtu notikusi rezultātu falsifikācija, bet gan tādēļ, ka protokoli ir iznīcināti un nav iespējams uzzināt, kāda bijusi patiesā balsu skaita proporcija starp prezidenta amata kandidātiem.

"Ticami, ka tuvākajā laikā Rietumi noteikti reaģēs ne tikai pret notikušo inaugurāciju un tās likumību, bet arī pret pašu Lukašenko un aicinās Baltkrievijas līderi uz atkārtotām prezidenta vēlēšanām. Esmu skeptiska, ka no Lukašenko izdosies sagaidīt tādu pretimnākšanas soli," sacīja Livdanska.

Tāpat viņa pauda uzskatu, ka slēptā inaugurācija izsauks asu reakciju Baltkrievijā. Pētniece norādīja, ka šis fakts varētu ietekmēt arī to sabiedrības daļu, kas līdz šim atbalstījuši Lukašenko.

Viņas ieskatā, vēlēšanu rezultāti, varas iestāžu vardarbība pret protestētājiem un šodien notikusī inaugurācija, kā arī politieslodzīto faktors varētu dot papildu impulsus sabiedrībai, kas varētu pāraugt jaunā protestu un solidaritātes akciju vilnī visā Baltkrievijā.

"Lukašenko neatkāpjas un izskatās, ka viņš netaisās piekāpties aicinājumiem rast dialogu ar sabiedrību par atkārtotu vēlēšanu rīkošanu, ko skaidri apliecina inaugurācija. Nekas neliecina par to, ka Lukašenko varētu nākt pretī vai nu opozīcijas, vai sabiedrības aicinājumiem diskutēt par varas pārnesi," sacīja Livdanska, piebilstot, ka tas vēl vairāk uzkurinās sabiedrību, lai protesti tuvākajā laikā neaprimtu.