ES ārlietu vadītājs aicina Krieviju neiejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās Žozeps Borreljs piektdien aicinājis Krieviju neiejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās, tādējādi reaģējot uz Kremļa saimnieka Vladimira Putina dienu iepriekš izteikto paziņojumu, ka Maskava ir gatava sniegt Baltkrievijas līdzšinējam prezidentam Aleksandram Lukašenko militāru palīdzību.
ES nav atzinusi 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus un sākusi gatavot sankcijas pret Lukašenko autoritārā režīma amatpersonām, kas vainojamas vēlēšanu rezultātu viltošanā un vardarbīgā protesta demonstrāciju apspiešanā.
Putins ceturtdien paziņoja, ka Maskava ir gatava nosūtīt uz Baltkrieviju tiesībsargājošo iestāžu rezerves kontingentu, lai apspiestu pret Lukašenko vērstos protestus.
Intervijā valstij piederošajam televīzijas kanālam "Rossija-1" viņš izteicās, ka Krievija "pēc (..) Lukašenko lūguma jau izveidojusi tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku rezervi" nosūtīšanai uz Baltkrieviju.
"Esmu daudzkārt no Krievijas dzirdējis mantru, ka tā ir Baltkrievijas iekšējā lieta un ka viņi nevēlas iejaukšanos no ārienes. Man šķiet, ka tas attiecas arī uz viņiem pašiem," norādīja Borreljs.
"Vienīgi baltkrievu tauta var noteikt savu nākotni. Ja Krievija tic nacionālās valsts neatkarībai un suverenitātei, tā respektēs baltkrievu tautas vēlmes un demokrātisko izvēli," uzsvēra ES diplomātiskā dienesta vadītājs.
Kā ziņots, iepriekš piektdien Borreljs pavēstīja, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri panākuši "politisku" vienošanos par iespējamajām sankcijām pret Lukašenko režīma amatpersonām.
Borreljs norādījis, ka nevar nosaukt nedz sankcijām pakļaujamo personu skaitu, nedz to vārdus, jo "dalībvalstis vārdus turpina iesniegt".
Saraksts kļūst garāks, un sankcijām pakļauto personu skaits tuvāko dienu laikā var pieaugt, piebildis ES diplomātiskā dienesta vadītājs.
Kā ziņots, Baltkrievijā jau trešo nedēļu turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1% balsu.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī ES un citas Rietumvalstis.
