Kijeva noraida Maskavas apgalvojumus par Donbasa kaujinieka nolaupīšanas operāciju

UDD paziņojums publicēts sociālajā tīklā "Facebook", vēsta ziņu aģentūra "Ukrinform".

"Šodien masu informācijas līdzekļos tika izplatīts Krievijas FDD paziņojums, kas atskaitījies par kārtējiem "panākumiem" - it kā tas būtu izjaucis UDD specoperāciju un aizturējis personu grupu, kas grasījušies nolaupīt vienu no Donbasā karojušajiem kaujiniekiem."

"UDD norāda, ka publiskotā informācija ir Krievijas puses parasto viltojumu ķēdītes turpinājums," teikts paziņojumā.

Tomēr šīs viltus ziņas izplatīšana arī ir liecība tam, ka Krievija aizstāv un atbalsta Donbasa kaujiniekus, norāda UDD.

Katram cilvēkam, kas ir piedalījies kaujās nelikumīgo bruņoto formējumu pusē okupētajās teritorijās, par to ir jānes atbildība, kādu to paredz Ukrainas likumi.

UDD pie šī uzdevuma strādā pastāvīgā režīmā, norādīja dienestā.

FDD ceturtdien paziņoja, ka ir novērsis mēģinājumu Krievijā nolaupīt un aizvest uz Ukrainu kādu Donbasa promaskavisko kaujinieku līderi.

Kaujinieku līdera vārdu FDD neatklāja, vien norādīja, ka nolaupīšanu mēģinājuši īstenot septiņi cilvēki, kas sadarbojušies ar Ukrainas specdienestiem.

Nolaupīšanas mēģinājuma gaitā aizturēti septiņi Krievijas pilsoņi.

Kā skaidroja FDD, nolaupīšanu organizējuši un koordinējuši Ukrainas pilsoņi Andrijs Baidala un Ihors Miščenko.

Austrumukrainas promaskavisko teroristu organizācija DTR iepriekš apgalvojusi, ka Baidala ir UDD un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes ārštata līdzstrādnieks. Viņš esot organizējis atentātu pret DTR līderi Aleksandru Zaharčenko.

Ukrainas tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", vēstot par Krievijas FDD pēdējo paziņojumu, atgādina notikumus ap Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām aizturētajiem Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņiem, kas tagad jau nodoti Krievijai.

"Pēdējās dienās izraisījies skandāls saistībā ar informāciju, ka Ukrainas specdienesti it kā esot gatavojuši 28 Donbasā karojušo kaujinieku aizturēšanu," norāda Ukrainas medijs, "bet no [Ukrainas] Prezidenta biroja notikušās informācijas noplūdes dēļ operācija izjukusi, un "vagnerieši" aizturēti Baltkrievijā."

Bijis plāns Krievijas algotņus izmantot, "lai apmainītu pret Kremļa politieslodzītajiem vai sagūstītajiem kaujiniekiem", skaidro "Ukrainska pravda".

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.