Aizsardzības ministrs: Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu
Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu, taču aizsardzības resora plānos ir izspēlēti daudzi un dažādi scenāriji par situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka Latvija jau pēdējos gados savus sabiedrotos Eiropas Savienībā un NATO brīdinājuši par Baltkrieviju kā vienu no vājajiem punktiem tūlīt aiz Ukrainas.
"Ja mēs esam citus brīdinājuši, tad pilnīgi skaidrs, ka visos mūsu plānos ir izspēlēti daudzi un dažādi scenāriji par Baltkrieviju. Kas attiecas uz Latvijas drošību, tad neviens patlaban neapdraud Latvijas drošību, un mēs esam gatavi jebkuriem scenārijiem, cik gatavi vien varam būt," norādīja ministrs.
Latvijas prioritāte ir, lai kaimiņos atrastos demokrātiskas un neatkarīgas valstis. "Ja Baltkrievija kādu iemeslu pēc zaudē savu neatkarību, tad automātiski tas vājina spēka līdzsvaru. Notiekošais Baltkrievijā var tieši arī skart mūsu pašu drošību un intereses, tomēr patlaban nekādā veidā neceļam paniku," skaidroja Pabriks.
Pabriks norādīja, ka Nacionālajos bruņotajos spēki darbojas atbilstoši procedūrām un nekādu papildu gatavības stāvokli nav izsludinājusi. Armijas vienību pārvietošana tuvāk Austrumu robežas virzienā arī patlaban nav plānota.
"Ja runājam par operatīvajiem plāniem, tad mēs publiski nekad tos nekomentēsim. Katrā ziņā mēs ļoti uzmanīgi sekojam katram solītim un notikumam tuvākajos un tālākajos kaimiņos," uzsvēra ministrs.
Tāpat Pabriks uzskata, ka patlaban nav nepieciešams iesaistīt armiju robežkontrolē ar Baltkrieviju. Viņš atgādināja, ka Covid-19 dēļ Latvija jau vairākus mēnešus noteikusi stingrāku robežkontroli ar Baltkrieviju un kādu laiku patruļās uz robežu bija iesaistītas arī armijas vienības.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc valdības slēgtās sēdes, kurā apspriesta situācija Baltkrievijā, žurnālistiem pastāstīja, ka sēdē uzklausīti aizsardzības un iekšlietu ministri. Abu ministru pārstāvētajiem resoriem ir rīcības plāni dažādiem scenārijiem.
Kariņš arī informēja, ka vēl stingrāku robežkontroli ar Baltkrieviju patlaban nav plānots ieviest.
Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA teica, ka robežsardze arī līdz šim veica pastiprinātu "zaļās" robežas uzraudzību, jau kopš 17.marta. Toreiz līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, Latvijā tika slēgta ārējā robeža un aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur robežšķērsošanas vietām uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Patlaban Valsts robežsardze turpina veikt dienesta pienākumus pastiprinātā režīmā. Tāpat robežsardzē ir apstiprināts rīcības plāns patvēruma meklētāju, tajā skaitā arī no Baltkrievijas, masveida pieplūduma gadījumā, kas pielāgots lai tiktu nodrošināti epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Pētersone arī atzina, ka patlaban nav vērojams pārkāpumu skaita pieaugums uz robežas ar Baltkrieviju.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti. Opozīcija uzstāj, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.
Baltkrievijas drošības dienestiem vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā aizturēti gandrīz 7000 cilvēku un simtiem ievainoti. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.
Pēc vēlēšanām Baltkrievijā nenorimst protesti pret Lukašenko. Šajā nedēļas nogalē Minskā notika arī Lukašenko atbalstam sasaukts mītiņš, bet īsi pēc tam notika opozīcijas akcija, kurā piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku. Baltkrievijā sākušies streiki.
