Polija pārbaudīs Stambulas konvencijas atbilstību konstitūcijai

Viņš pavēstīja, ka iesniegs attiecīgu pieprasījumu Konstitucionālajai tiesai.

Pirmdien tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro, kurš pārstāv valdošajā koalīcijā ietilpstošo nelielo labējo partiju "Solidārā Polija" (SP), kopā ar Ģimenes, nodarbinātības un sociālo lietu ministriju oficiāli iesniedza likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, kurai Polija pievienojās 2015.gadā.

Zjobro apgalvo, ka konvencija grauj vecāku tiesības, liekot skolām izglītot bērnus par dzimtes identitāti, kas, pēc konvencijas autoru domām, ir sociāls konstrukts, atšķirībā no bioloģiskā dzimuma.

Viņš arī uzsvēris, ka Polijas tiesiskā sistēma sievietēm jau nodrošina pietiekošu aizsardzību pret vardarbību.

Daudzi kritiķi apgalvo, ka "konvencija ir nesavienojama ar mūsu tiesisko sistēmu, ka tā ir balstīta ideoloģijā, kļūdaini definē pret sievietēm vērstās vardarbības patiesos cēloņu un nesniedz efektīvus instrumentus vardarbības apkarošanai ģimenē," norādīja Moraveckis, piebilstot, ka "mēs kā valdība daļēji pievienojamies šim satraukumam".

Viņš atzina, ka Konstitucionālās tiesas spriedums "reizi par visām reizēm" pieliks punktu debatēm un šaubām par šo pretrunīgi vērtēto dokumentu.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka Polijas valdība ir apņēmības pilna apkarot vardarbību ģimenē un ka tās īstenotā politika jau uzlabojusi vardarbības upuru stāvokli.

Konvenciju 2011.gadā Stambulā pieņēma Eiropas Padome nolūkā apkarot vardarbību ģimenē.

Tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība (ES) to parakstīja 2017.gada jūnijā.

Polija Stambulas konvenciju parakstīja 2012.gadā, bet 2015.gadā ratificēja.

Tajā pašā laikā konvenciju joprojām nav ratificējušas sešas ES dalībvalstis - Latvija, Lietuva, Bulgārija, Čehija, Slovākija un Ungārija. To nav ratificējusi arī Lielbritānija, kas janvārī izstājās no ES.