Vasaras var kļūt "cilvēkiem pārāk karstas"

Daudzās jaunattīstības valstīs cilvēki veic darbu dzīvībai potenciāli bīstamos apstākļos. Tas attiecas gan uz lauku saimniecībām, būvlaukumiem, gan iekštelpām rūpnīcās un slimnīcās.

Globālā sasilšana palielinās iespēju, ka vasaras laikapstākļos cilvēkiem būs "pārāk karsts", lai strādātu. "CNN" vēsta par ārstu Džimmiju Lī, kurš Singapūras slimnīcā pilnā ekipējumā rūpējas par Covid-19 pacientiem.

Telpās nav gaisa kondicioniera – tā ir apzināta izvēle, lai novērstu vīrusa izplatīšanos. Tomēr strādājot šādos apstākļos kolēģi kļuvuši arvien aizkaitinātāki. Vēl viena no briesmām, ko var izraisīt pārkaršana – ārstu spēja ātri pieņemt lēmumus.

Daudzi cenšas ignorēt pirmās pārkaršanas pazīmes, ko sauc arī par karstuma stresu, piemēram, sliktu dūšu un turpina strādāt līdz sabrūk. Ja organisms nespēj pienācīgi atdzist un iekšējā temperatūra paaugstinās, dzīvībai svarīgie orgāni vienkārši var pārstāt darboties.

Tā notiek, ja sviedri uz ādas neiztvaiko, jo gaiss ir pārāk mitrs. Aizsardzības aprīkojums, kas paredzēts vīrusa aizturēšanai, novērš sviedru iztvaikošanu. Tas var novest pie ģībšanas līdz pat krampjiem un nieru darbības traucējumiem.  

Sistēma, kas pazīstama kā "Wet Bulb Globe Temperature" mēra ne tikai siltumu, bet arī mitrumu un citus faktorus, lai sniegtu pēc iespējas reālistiskāku apstākļu raksturojumu. Piecdesmitajos gados ASV militāristi to izmantoja, lai izstrādātu pamatnostādnes karavīru drošībai.

Piemēram, kad WBGT sasniedza 29 grādu krastumu pēc Celsija, vingrinājumums lika pārtaukt tiem, kas nebija aklimatizējušies. Tieši šādu karstumu dakteris Lī un viņa kolēģi piedzīvo regulāri. Nesen 33 grādu līmenis reģistrēts Indijas slimnīcā. Bet tērauda rūpnīcā karstums sasniedzis 41,7 grādus pēc Celsija.

Strādāt šādos apstākļos nozīmē pakļaut briesmām savu veselību un pat dzīvību. "Ja tas notiek ikdienā, cilvēki kļūst dehidrēti, rodas sirds un asinsvadu problēmas, nierakmeņi," skaidro "CNN" uzrunātā Čenas universitātes profesore Venugopala (Vidhya Venugopal).

Paaugstinoties globālajai temperatūrai, iespējams arī daudz intensīvāks mitruma līmenis, kas nozīmē, ka aizvien vairāk cilvēku saskarsies ar šo bīstamo siltuma un mitruma kombināciju. Un tas ir atkarīgs no tā, vai siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks samazinātas vai nē.

Jau tagad miljoniem cilvēku strādā apgrūtinošos apstākļos: "Mēs cilvēki attīstījāmies, lai dzīvotu noteiktā temperatūras diapazonā, tāpēc ir skaidrs, ka, ja mēs turpinām izraisīt temperatūras celšanos visā pasaulē, agru vai vēlu pasaules karstākājās vietās var būt cilvēkam par karstu." 

Vēl kādā pētījumā, kas publucēts šā gada sākumā, izskanēja brīdinājums, ka karstuma spiediens var ietekmēt 1,2 miljardus cilvēku visā pasaulē.

"Klimata pārmaiņas būs lielākais briesmonis, un mums tiešām ir vajadzīgi saskaņoti centieni starp valstīm, lai sagatavotos tam, kas notiks. Ja ne, būs jāmksā liela cena," uzskata Singapūras slimnīcā strādājošais dakteris Lī.